Liberālā demokrātija

Vikipēdijas lapa

Liberālā demokrātija jeb Rietumu demokrātija ir tiesību sistēma, kuras pamatā ir pārstāvības un tiešā demokrātija, kurā vairākuma griba un ievēlēto pārstāvju iespējas īstenot varu ir ierobežotas mazākuma un atsevišķu pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzības nolūkā.

Liberālā demokrātijā pie varas esošajai politiskajai grupai, valdošajai partijai, nav obligāti jāpiekrīt visiem liberālisma aspektiem (piemēram, tā var pārstāvēt sociāldemokrātiju). Tomēr tai ir pienākums ievērot iepriekš minēto tiesiskuma principu. Liberālās demokrātijas mērķis ir nodrošināt ikvienam indivīdam un pilsonim vienlīdzīgas tiesības un brīvības uz taisnīgu tiesu, privātīpašumu, vārda brīvību, preses brīvību, pulcēšanās brīvību, reliģijas brīvību utt.

Liberālajai demokrātijai raksturīgs elements ir "atvērta sabiedrība", ko raksturo tolerance, brīvība, plurālisms, mierīga līdzāspastāvēšana un dažādu sociālpolitisko uzskatu konkurence.

Džons Loks un Monteskjē ir divi no ievērojamākajiem filozofiem, kuru darbi ir ietekmējuši liberālās demokrātijas attīstību. Viņu idejas par valdības varas ierobežošanu un cilvēktiesību aizsardzību joprojām ir aktuālas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]