Kerbers (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Plutona pavadoni. Par citām jēdziena Kerbers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kerbers
Habla kosmiskā teleskopa attēls (Plutons un tā pavadoņi ar iezīmētām orbītām.
Atklāšana
Atklājējs/i Astronomu grupa M.R.Šovaltera vadībā
Atklāšanas datums 2011. gada 28. jūnijs
Apzīmējumi
Citi nosaukumi S/2011 (134340) 1,[1] S/2011 P 1,[2] P4
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss) 57783 ± 19 km
Ekscentricitāte 0,00328 ± 0,00020
Apriņķojuma periods 32,1 ± 0,3 d
Slīpums 0,389° ± 0,037°
Riņķo ap Plutons
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss 6,5-17 km
Masa 1,65 × 1016 kg
Albedo 0,56 ± 0,05
Redzamais spožums 26,1 ± 0,3

Kerbers ir neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis. Tas ir ceturtais atklātais Plutona pavadonis, un to atklāja 2011. gada 28. jūnijā. Kerbers ir otrs tālākais un otrs mazākais Plutona pavadonis.[3]

Atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kerberu atklāja astronomu grupa Marka R. Šovaltera vadībā, izpētot attēlus, kuri bija iegūti ar Habla kosmisko teleskopu. Astronomi pētīja Plutona apkārtni, pārbaudot, vai ap to neatrodas gredzeni. Tas tika darīts, lai nodrošinātu sekmīgu kosmiskā aparāta New Horizons lidojumu gar Plutonu 2015. gadā. Par pavadoņa atklājumu tika paziņots 2011. gada 20. jūlijā pēc papildu pārbaudes, izpētot attēlus, kas uzņemti 2011. gada 3.–18. jūlijā.[4]

New Horizons uzņemtais Kerbera attēls

Pavadonis netika atklāts agrāk tāpēc, ka iepriekšējiem attēliem tika izmantots īsāks ekspozīcijas laiks, lai gan pastāv iespēja, ka Kerbers kā neliels smērējums bija redzams jau 2006. gadā uzņemtajos Plutona sistēmas attēlos, bet palicis neievērots.[5]

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kerbera orbīta ir riņķveida un atrodas vienā plaknē ar pārējiem Plutona pavadoņiem. Tas riņķo apmēram 58 000 km[3] attālumā no Plutona – Harona sistēmas masas centra. Pavadoņa orbīta atrodas starp Nikti un Hidru. Kerbers apriņķo Plutonu reizi 32,1 dienā. Starp to un Haronu pastāv gandrīz pilnīga orbitālā rezonanse 1:5 (atšķirība tikai 0,6%).[6]

Kerbera gravitācijas ietekme uz citiem Plutona mēnešiem, izpētot Habla teleskopa attēlus, bija neparasti liela, ņemot vērā to, cik blāvs pavadonis izskatījās šajos attēlos. Šī iemesla dēļ tika pieņemts, ka Kerbers ir salīdzinoši liels un masīvs, bet attēlos izskatās blāvs tāpēc, ka tā virsma ir klāta ar kādu tumšu vielu.[5] Sākotnējais Kerbera diametrs tika aprēķināts robežās no 13 līdz 34 km.[4]

Šo teoriju apgāza zondes New Horizons 2015. gadā iegūtie dati. Tie apliecināja, ka Kerbers sastāv no divām daļām; lielākās daļas diametrs ir aptuveni 8 km, bet mazākās — 5 km. Iespējams, ka pavadonis izveidojies no diviem mazākiem objektiem, tiem pēc savstarpējas sadursmes saplūstot kopā. Kerbera virsma atstaro maz gaismas un visdrīzāk ir pārklāta at relatīvi tīru ledu, līdzīgi kā citiem mazajiem Plutona pavadoņiem.[5]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunatklātais pavadonis ieguva pagaidu nosaukumu S/2001 (134340) 1, tāda veidā apzīmējot pirmo 2011. gadā atklāto mazās planētas 134340 (Plutona) pavadoni, un neoficiālo nosaukumu P4 — ceturtais atklātais Plutona pavadonis.

Pēc tradīcijas Plutona pavadoņi tiek izvēlēti no sengrieķu vai romiešu mitoloģijas tēliem, kas saistīti ar pazemes dievu Plutonu. 2013. gada sākumā tika izsludināta aptauja, kuras mērķis bija izvēlēties nosaukumus diviem pēdējiem atklātajiem Plutona pavadoņiem. Aptaujā varēja balsot gan par kādu no piedāvātajiem ar dievu Plutonu saistītajiem vārdiem, gan pievienot jaunu variantu. Aptaujā visvairāk balsu izpelnījās nosaukumi Vulkāns, Kerbers un Stiksa. Gala rezultātu pieņēma Starptautiskā Astronomijas savienība, nodēvējot pavadoni par Kerberu 2013. gada 2. jūlijā.[7]

Pavadoņa nosaukums ir atvasināts no Cerbera, kas grieķu mitoloģijā ir trīsgalvains suns, Aīda pazemes valstības sargs.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [ http://www.cbat.eps.harvard.edu/cbet/cbet002769.txt NEW SATELLITE OF (134340) PLUTO: S/2011 (134340) 1]
  2. [ http://pluto.jhuapl.edu/news_center/news/20110720.php Arhivēts 2014. gada 13. novembrī, Wayback Machine vietnē. Fourth Moon Adds to Pluto's Appeal]
  3. 3,0 3,1 «DPS 2015: Pluto's small moons Styx, Nix, Kerberos, and Hydra [UPDATED]». www.planetary.org (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-27. Skatīts: 2019-02-18.
  4. 4,0 4,1 «HubbleSite: News - NASA's Hubble Discovers Another Moon Around Pluto». hubblesite.org. Skatīts: 2019-02-18.
  5. 5,0 5,1 5,2 «In Depth | Kerberos». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-18.
  6. John Matson. «New Moon for Pluto: Hubble Telescope Spots a 5th Plutonian Satellite». Scientific American (angļu). Skatīts: 2019-02-18.
  7. [ http://www.iau.org/public_press/news/detail/iau1303/ Names for New Pluto Moons Accepted by the IAU After Public Vote]
  8. Mitoloģijas vārdnīca. "Avots",2004,169. lpp