Kereki
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 4 (2010) | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Krievija, Čukotkas autonomais apvidus | |
| Valodas | |
|
čukču valoda, krievu valoda kereku valoda | |
| Reliģijas | |
| šamanisms, pareizticība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| čukči, korjaki | |
Kereki (pašnosaukums: аӈӄалҕакку — ‘piejūras ļaudis’ vai каракыкку no čukču: кэрэкит) ir Krievijas Federācijas Tālo Austrumu un Galējo Ziemeļu tauta. Etnoss faktiski izzudis, 2010. gada tautskaitē par kerekiem sevi atzina 4 cilvēki. Tradicionālā nodarbošanās ir jūras dzīvnieku un kažokzvēru medības, zveja, briežkopība.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
17. gadsimtā kereku apdzīvotības areāls pletās no Anadiras limāna ziemeļos līdz Opukas upei Beringa jūras rietumu piekrastē. Pēc arheoloģiskajiem datiem kereku apdzīvotās vietas pletušās līdz Oļutoras pussalai Kamčatkā. 18. gadsimtā čukču un korjaku karu laikā kereki cieta no abu pušu uzbrukumiem. 1897. gada tautskaitē reģistrēti vairs tikai 102 kereki. Vēlāk intensīvi asimilētu čukču etnosā. Statistikā parasti tika pieskaitīti korjakiem; kā atsevišķa tauta oficiāli atzīta tikai 2000. gadā.
Mūsdienās pēdējie zināmie kereki dzīvoja Anadiras rajona dienvidos Beringovskas, Meinipiļginas un Hatirkas ciemos.
Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Agrāk kereki runāja Čukotkas-Kamčatkas valodu saimei piederošajā kereku valodā. Sadzīvē lielākoties pārgājuši uz čukču vai krievu valodu. 1991. gadā kereku valodā runāja 3 cilvēki.