Ketleru dzimtas ģerbonis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurzemes ģerbonis Ketleru dzimtas valdīšanas laikā (no Zībmahera kataloga, 1605).
Ketleru dzimtas ģerboņa mūsdienu variants.

Ketleru dzimtas ģerbonis ir ģerbonis, kas simbolizēja piederību Ketleru dinastijai (katla kāsis), tās statusu, un ko kā savu simbolu izmantoja šai dzimtai piederīgie Kurzemes un Zemgales hercogi līdz 1737. gadam.

Ģerboņa apraksts un vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1564. gadā Polijas un Lietuvas valdnieks Sigismunds Augusts piešķīra pirmajam Kurzemes un Zemgales hercogam Gothardam Ketleram ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis,[1] bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga stīpķiveres. Labās puses ķiverei ir kleinods ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir kleinods ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres kleinodā ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts lambrekens, kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē — sudraba un sarkans.

Izmaiņas ģerbonī vēstures gaitā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stefana Batorija ģerbonis

1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs hercoga Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli ar trim zobiem.[2] Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Visos oficiālajos ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, heraldikā ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vācu: Elch). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada Heraldikas izstādē anotācijā par Jelgavas "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (Elch), kuru sauc arī par briedi (vācu: Hirsch)“.
  2. Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi — heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija — vilks)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]