Kurzemes un Zemgales hercogi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā (latīņu: Deo Gracia in Livonia, Curlandiae et Semigalliae Dux, vācu: Von Gottes Gnaden in Liefland, zu Curland und Semgallen Herzog — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Hercogistē viena pēc otras valdīja Ketleru un Bīronu dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. Pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs saskaņā ar Viļņas ūnijas noteikumiem bija pēdējais Livonijas ordeņa meistars Gothards Ketlers, kas lielāko daļu laika pavadīja savā vecajā rezidencē Rīgas pilī. Kurzemes hercogu statuss bija līdzīgs Prūsijas hercogu statustam 16. gadsimtā — viņi bija Polijas-Lietuvas karaļu vasaļi ar pienākumu piedalīties Polijas-Lietuvas kopvalsts karos ar savu karaspēku.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes un Zemgales valdnieku leģitimitāte balstījās uz 13. gadsimta Kursas un Zemgales valdnieku līgumiem ar Romas pāvesta legātiem Alnas Balduīnu un Modenas Viļumu par katoļu priesteru pieņemšanu savā zemē un par neatkarību no Dānijas un Zviedrijas karaļiem. Zināms, ka Zemgaļu sacelšanās (1259) laikā zemgaļi un Kuršu sacelšanās (1260) laikā kurši atguva kontroli pār savām valstīm un noslēdza militāru savienību ar Lietuvas dižkunigaitiju, kuras sastāvā pēc Livonijas-Lietuvas kariem palika iekļauti Zemgales un Kursas dienvidu pilsnovadi. Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins vēl 1323. gadā sevi dēvēja par Zemgales kņazu un hercogu (princeps et dux Semigallie), kas liecina par Lietuvas valdnieku mantotajām pretenzijām uz Zemgali.[1] 1561. gadā pēc Livonijas ordeņa likvidācijas Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds II Augusts piešķīra tā pēdējam mestram hercoga (poļu: książę — kņazs, ķēniņš) titulu un mantojuma tiesības uz bijušo Kursas un Zemgales ķēniņvalstu teritorijām (poļu: Księstwo Kurlandii i Semigalii).

Hercogu lietotais tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas nosacījumiem Gothards Ketlers un viņa pēcteči līdz pat 1795. gadam lietoja titulu "Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs" (latīņu: Deo Gracia in Livonia, Curlandiae et Semigalliae Dux, vācu: Von Gottes Gnaden in Liefland, zu Curland und Semgallen Herzog), kas norādīja uz leģitīmu tiesību pārmantojamību visā agrākās Livonijas teritorijā.

Ketleru dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma)
Attēls Hercogs Valdīšanas laiks
Gothards Ketlers.jpg Gothards (Gotthard Kettler, Geddert) 1562. gada 5. marts — 1587. gada 17. maijs
Fridrihs Ketlers.jpg Frīdrihs (Friedrich von Kettler) 1587. gada 17. maijs — 1616. gads (Zemgales daļa)
1616. gads — 1642. gada 16. augusts (visa hercogiste)
Vilhelms Ketlers.jpg Vilhelms (Wilhelm Kettler) 1587. gada 17. maijs — 1616. gads[P 1]
Jacob Kettler.gif Jēkabs (Jacobus) 1642. gada 16. augusts — 1682. gada 10. janvāris [v.s. 1681. gada 31. jūlijs]
Friedrich Kasimir Kettler.PNG Frīdrihs Kazimirs (Friedrich Casimir Kettler) 1682. gada 10. janvāris — 1698. gada 22. janvāris
FriedrichWilhelmKettler Duke of Courland 200pro-1.jpg Frīdrihs Vilhelms (Friedrich Wilhelm Kettler) 1698. gada 22. janvāris — 1711. gada 21. janvāris
Ferdinands ketlers.jpg Ferdinands (Ferdinand Kettler) 1711. gada 21. janvāris — 1737. gada 4. maijs (aizbildnis)

Saksijas dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Hercogs Valdīšanas laiks
Maurice Quentin de La Tour 001.jpg Saksijas Morics (Maurice Herman, Comte de Saze) 1726. gads — 1728. gada augusts[P 2]

Bīronu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Hercogs Valdīšanas laiks
Ernst Biron.jpg Ernsts Johans (Ernst Johann von Biron) 1737. gads — 1741. gads[P 3]

Starpdinastiju laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Hercogs Valdīšanas laiks
Ludwig Ernst (1718-1788) Herzog zu Braunschweig - Wolfenbüttel - Bevern.jpg Ludvigs Ernests 1741. gada 27. jūnijs — 1741. gada 6. decembris
Kurzemes bruņniecības padomes laiks (1741—1758), cīnoties par un pret Ernsta Johana Bīrona atgriešanos tronī
Saksijas Karlis.jpg Saksijas Kārlis 1758. gada 5. jūlijs — 1763. gada 21. februāris

Bīronu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bīronu dzimtas ģerbonis
Attēls Hercogs Valdīšanas laiks
Ernst Biron.jpg Ernsts Johans (Ernst Johann von Biron) 1763. gads — 1769. gads
PeterBiron.png Pēteris (Peter von Biron) 1770. gads — 1795. gads

Krievijas imperatori (1795-1917)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastijas Krievijas imperatori lietoja titulu князь Курляндскiй и Семигальскiй ("Kurzemes un Zemgales kņazs", respektīvi Kurzemes un Zemgales hercogs).

Lai nodrošinātos pret Bīronu dzimtas iespējamajām pretenzijām uz Kurzemes troni 1804. gadā viņiem piešķīra mantojamu titulu "Kurzemes princis Bīrons" (Prinz Biron von Curland). Tituls tiek lietots arī mūsdienās, pēc analoģijas ar krievu kņazu titulu vāciskajiem ekvivalentiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pārvaldīja Kurzemes daļu, tika izraidīts trimdā
  2. Ievēlēšana tika anulēta 1726. oktobrī
  3. Lielāko daļu laika pavadīja Pēterburgā, bija uz īsu laiku ievēlēts par Krievijas impērijas reģentu (1740)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]