Klāva Ukstiņa iela
- Šis raksts ir par ielu Liepājā. Par ielu Grobiņā skatīt rakstu Ukstiņa iela.
Klāva Ukstiņa iela | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Liepāja |
Apkaime | Vecliepāja |
Garums | ap 1015 m |
Joslu skaits | 1-2 |
Segums | asfalts, grants |
Sabiedriskais transports | |
Autobuss | 3., 4., 9., 10. |
Klāva Ukstiņa iela Vikikrātuvē |
Klāva Ukstiņa iela ir iela Liepājā, kas atrodas Vecliepājas apkaimē. Iela sākas krustojumā ar Siena ielu un Kuršu ielu, bet beidzas krustojumā ar Amatas ielu. Ielas garums ir 1015 metri. Posmā līdz Zirņu ielai ielu klāj asfaltbetons, bet posmā līdz Amatas ielai to sedz grants. Kustība no Amatas ielas līdz Zirņu ielai notiek abos virzienos, bet tālāk var braukt tikai Siena un Kuršu ielas virzienā. Caur Klāva Ukstiņa ielu kursē 3., 4., 9. un 10. autobusa maršruti. Ielas apbūve sastāv no pirmskara koka un ķieģeļu mājām un savrupmājām.
Klāva Ukstiņa ielā 7/9 atrodas Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos".
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senākajās kartēs beznosaukuma ielas trase iezīmē pilsētas apbūves dienvidu robežu.[1] Ielā vēsturiski atradies Ginteru koncertdārzs, kā arī tvaika pirts un ģildes patversme. [2] Iela savas pastāvēšanas laikā vairākkārt pagarināta: sākotnēji tā sniegusies aptuveni līdz Pļavu ielai, 19. gadsimta gaitā pagarināta līdz Zirņu ielai, visbeidzot - līdz Amatas ielai.
Sākotnēji iela saukta par Gintera ielu (Günterstraße, Гюнтеровская улица), 1940. gadā iela nosaukta par godu izdevējam un sabiedriskajam darbiniekam Klāvam Ukstiņam, kurš 1876. gadā Liepājā Siena ielā atvēra izdevniecību un grāmatu tirgotavu. Sākotnēji šo nosaukumu bija paredzēts dot Todes, mūsdienu Stūrmaņu ielai. 1948. gadā iela nosaukta par 21. jūlija ielu, bet 1990. gadā atguva savu iepriekšējo nosaukumu, kas vairs nav ticis mainīts.[3]
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kuršu iela
- Siena iela
- Bārtas iela ("T" veida krustojums)
- Bernātu iela ("T" veida krustojums)
- Pļavu iela
- Apšu iela ("T" veida krustojums)
- Bērzu iela ("T" veida krustojums)
- Ganību iela
- Ozolu iela ("T" veida krustojums)
- Riekstu iela ("T" veida krustojums)
- Zirņu iela
- Amatas iela
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Renner, F. A., F. v. Grabe. Plan von Libau
- ↑ Е. И. Бергъ. Планъ города Либавы. 1903
- ↑ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepajas-sabiedriskajam-darbiniekam-un-izdevejam-klavam-ukstinam--190.a480075/
Šis ar Liepāju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |