Vecliepāja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Liepājas administratīvais iedalījums 1954. gada ASV militārajā kartē: Kara osta, Tosmares priekšpilsēta (tagad Zaļā birze), Ziemeļu priekšpilsēta, Jaun Liepāja, Vec Liepāja, Dienvidu priekšpilsēta (tagad Dienvidrietumu rajons un Ezerkrasts).

Vecliepāja ir lielākā Liepājas apkaime, kas ir daļa no Valsts nozīmes pieminekļa "Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs".

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc dzelzceļa līnijas Liepāja—Romni uzbūvēšanas 1871. gadā uz ziemeļiem no Tirdzniecības kanāla izveidojās pilsētas daļa, ko sāka dēvēt par Jaunliepāju (vācu: Neu-Libau) iepretīm senajai pilsētas daļai jeb Vecliepājai (Alt-Libau).

Pēc 1934. gada uz dienvidiem no Vecliepājas izveidojās Dienvidu priekšpilsēta. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā Liepājas pilsētu sadalīja trīs administratīvos rajonos, kuros ietilpa Vecliepāja, Jaunliepāja un Ziemeļu rajons. 1960. gados nopostītajā Vecliepājas ostmalā uzcēla daudzstāvu dzīvojamos namus. Jūrmalas parka ziemeļu daļā no Kūrmājas prospekta līdz molam sāka veidot Jaunlaulāto parku. Trīs kilometru garā Baltijas jūras piekrastes joslā pie Liepājas radīja lielākos dēstītos stādījumus Latvijā. Pretī kinoteātrim „Dzintars” uzbūvēja slēgtu koncertestrādi „Pūt, vējiņi” 1200 skatītāju vietām.[1] 2005. gadā Vecliepājā dzīvoja 26% no Liepājas iedzīvotāju kopskaita (Ziemeļu priekšpilsētā 22%, Ezerkrastā – 16%, Karostā – 10%, Dienvidrietumu rajonā – 8%, Jaunliepājā – 8%, Zaļajā birzē – 6%, Tosmarē – 6%, Jaunajā pasaulē <1%).[2]

2012. gadā, izstrādājot jauno pilsētas teritorijas plānojumu, lielākā daļa Vecliepājas iekļāva kultūras pieminekļa ”Liepājas vēsturiskais centrs” robežās. Pēc 2018. gada grozījumiem Vecliepājas dienvidu daļā vēsturiskā centra robežās ietilpst viss Jūrmalas parks, kā arī ēkas Graudu, Rožu, Bāriņu, Skolas un citu ielu abās pusēs.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Silvija OZOLA. LIEPĀJAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA KONCEPCIJAS UN PILSĒTVIDES ATTĪSTĪBA ATJAUNOTAJĀ LATVIJAS REPUBLIKĀ (1990–2015). Latvijas Universitātes 73. konference 2015. gada 5. – 6. februārī
  2. KAROSTĀ VISVAIRĀK GADOS JAUNU IEDZĪVOTĀJU Sarmīte Pelcmane, kurzemes-vards.lv 2006. gada 25. janvārī
  3. Precizēta Liepājas senākās daļas teritorija liepajniekiem.lv 07.03.2018