Klēbeki

Dzimtas ģerbonis

Baronu Klēbeku ģerbonis.

Klēbeki (vācu: von Klebeck) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Krievijā.

Vēsture

Par dzimtas aizsācēju tiek uzskatīts Kurts Klēbeks, kas 15. gadsimta otrajā pusē no Mindenes pārcēlās uz Livoniju. Viņa pēcnācējs Hinrihs fon Klēbeks (1594-1660) bija Kokneses pils pārvaldnieks Zviedru Vidzemes laikā, kad par Klēbeku dzimtmuižu 1625. gadā kļuva Lazdona (Lasdohn). Austrijas Impērijas ģenerālim (Feldzeugmeister) Vilhelmam Ernestam Klēbekam un viņa brāļiem 1779. gadā piešķīra Svētās Romas impērijas baronu titulu, Klēbeku dzimtu ierakstīja Vidzemes bruņniecības un Kurzemes bruņniecības matrikulās.

Vācbaltiešu izceļošanas laikā Klēbeku dzimta pameta Baltijas valstis.

Muižas Latvijā

• Vidzemē: Akenstaka (Klingenberg) (no 1630), Bērzaunes pilsmuiža (Schloß Bersohn) (1803-1834), Devēne (Deewen) (1803-1834), Glūdas (Gluhde) (no 1818), Lazdona (Lasdohn) (1625-1834), vēlāk Jaunlazdona (Neu-Lasdohn) (1767-1834), Kniediņi (Kaltenbrunn) (no 1630), Lubeja (Lubey) (1803-1834), Prauliena (Praulen) (1625-1845), Zērbiņi (Strömbergshof) (17. gadsimts), Tolka (Tolkenhof) (1806-1834).
• Kurzemē un Zemgalē: Dandāle (Dannenthal) (15. gadsimts), Gali (Endenhof) (1432-1577), Grienvalde (Grunwald) (19. gadsimts, noma), Jaunāmuiža (Neuhof), (16. un 17. gadsimts).

Literatūra

• Der Adel der russischen Ostseeprovinzen (Estland, Kurland, Livland, Ösel). 1. Teil. Die Ritterschaft. Neustadt an der Aisch: Bauer & Rape, inhaber Gerhard Gessner, 1898. 156-157 lpp.
• Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften. Neue Folge. Bd V. Hamburg: 2015. 319-347 lpp.
• Genealogisches Handbuch des Adels. Adelslexikon. Bd VI. Limburg an der Lahn: C. A. Starke Verlag, 1987. 255-256 lpp.