Rekurenti depresīvi traucējumi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Klīniska depresija)

Rekurenti depresīvi traucējumi, zināmi arī kā nozīmīgi depresīvie traucējumi, klīniskā depresija vai endogēnā depresija, ir garīga slimība, kam raksturīgs hroniski nomākts garastāvoklis, zems pašvērtējums un pašcieņas un prieka un intereses zudums aktivitātēs, ko indivīds iepriekš uzskatīja vai arī sabiedrība uzskata par patīkamām. Depresīvie traucējumi izpaužas kā vispārējs garīgās spējas novājinošs stāvoklis, kas negatīvi ietekmē saslimušā veselību, traucējot spēju iekļauties ģimenes dzīvē, strādāt darbu vai mācīties skolā, uzturēt ēšanas un gulēšanas paradumus iepriekš pieņemtajā stāvoklī. Amerikas Savienotajās Valstīs 3,4% klīniskās depresijas slimnieku izdara pašnāvību, bet no visiem cilvēkiem, kas izdara pašnāvību, aptuveni 60% ir bijusi depresīvi traucējumi vai kāda cita līdzīga, garastāvokli ietekmējoša saslimšana.[1] Vairāki zinātniskie pētījumi[2][3][4][5][6][7] ir konstatējuši statistikas korelāciju starp klīniskās depresijas gadījumu pieaugumu un dažu lauksaimniecības pesticīdu lietošanu.

Lai arī termina "depresija" pamatnozīme ir šāda veida saslimšana, tomēr šo terminu lieto, arī raksturojot citas, mazāk nozīmīgas un ne tik akūtas nomākta garastāvokļa izpausmes. Vārdu "depresija" sarunvalodā bieži izmanto arī kā sinonīmu sliktam garastāvoklim.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Barlow DH. Abnormal psychology: An integrative approach (5. izdevums). Belmont, CA, USA: Thomson Wadsworth; 2005. ISBN 0-534-63356-0.
  2. Psychiatric disorders among Egyptian pesticide applicators and formulators. By Amr MM, Halim ZS, Moussa SS. In Environ Res. 1997;73(1-2):193-9. [//www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/9311547 PMID 9311547]
  3. Depression and pesticide exposures among private pesticide applicators enrolled in the Agricultural Health Study. By Beseler CL, Stallones L, Hoppin JA, Alavanja MC, Blair A, Keefe T, Kamel F. In: Environ Health Perspect. 2008 Dec; 116(12):1713-9.[//www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19079725 PMID 19079725]
  4. A cohort study of pesticide poisoning and depression in Colorado farm residents. By Beseler CL, Stallones L. In Ann Epidemiol. 2008 Oct; 18(10):768-74.[//www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/18693039 PMID 18693039]
  5. Mood disorders hospitalizations, suicide attempts, and suicide mortality among agricultural workers and residents in an area with intensive use of pesticides in Brazil. By Meyer A, Koifman S, Koifman RJ, Moreira JC, de Rezende Chrisman J, Abreu-Villaca Y. In J Toxicol Environ Health A. 2010; 73(13-14):866-77. [//www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/20563920 PMID 20563920]
  6. Suicide and potential occupational exposure to pesticides, Colorado 1990-1999 , By Stallones L. In J Agromedicine. 2006; 11(3-4):107-12. [//www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19274902 PMID 19274902]
  7. Increased risk of suicide with exposure to pesticides in an intensive agricultural area. A 12-year retrospective study. Di Parrón T, Hernández AF, Villanueva E. In Forensic Sci Int. 1996 May 17; 79(1):53-63.[//www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/8635774 PMID 8635774]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]