Klamatu-modoku valoda
| Klamatu-modoku Maklaks (maqlaqs) | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | ASV | |
| Reģions: | Dienvidu Oregona un ziemeļu Kalifornija | |
| Valodas izmiršana: | 2003 | |
| Valodu saime: | Plakankalnes penutu Klamatu-modoku | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | kla | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Klamatu-modoku valoda ir izmirusi Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju valoda, kurā runāja klamatu un modoku ciltis ap Klamatu ezeru tagadējā dienvidu Oregonā un ziemeļu Kalifornijā.
Klamatu valoda pieder plakankalnes penutu valodu saimei. To nereti iekļauj hipotētiskajā penutu virssaimē, kuru veido deviņas nelielas Ziemeļamerikas rietumu daļas valodu saimes.
Valoda sastāvēja no diviem dialektiem, kuru pārstāvji bez grūtībām spēja saprast viens otru. Abas ciltis sauca sevi par maklaks, kas nozīmē "cilvēki". Modoki pārstāvēja dienvidu dialektu, un dēvēja sevi arī par "dienvidu tautu" (moowatdal'knii), bet klamati — par "[Klamatu] ezera tautu" (ewksiknii).
Pirmskolonizācijas laikā 19. gadsimta pirmajā pusē varēja būt no 600 — 700 modoku, kas runāja šajā dialektā,[1] un vēl lielāks bija klamatu dialektā runājošo skaits. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā angļu valoda kļuva par noteicošo, lai kontaktētos ar ārējo pasauli.[2] Pēdējais indiānis, kas brīvi runāja klamatu valodā, 2003. gadā bija 92 gadus vecs. Daži klamati-modoki apgūst valodu, cenšoties to atjaunot un atdzīvināt.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Modoki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. janvārī. Skatīts: 2014. gada 5. martā.
- ↑ «Klamatu cilts valodas projekts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 5. martā. Arhivēts 2012. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē.