Klimata pārmaiņas
Klimata pārmaiņas vai klimata maiņa[1] ir izmaiņas klimatu raksturojošos rādītājos (piemēram, vidējā gaisa temperatūrā, vidējā nokrišņu daudzumā, ekstrēmu laikapstākļu biežumā), kas novērotas ilgākā laika posmā — vismaz vairākos gadu desmitos.[2] Klimata pārmaiņas var apskatīt gan noteiktā teritorijā, gan pasaules mērogā. Visbiežāk runā tieši par pasaules mēroga izmaiņām klimatā, kas Zemes vēsturē notikušas dažādu dabisku faktoru ietekmē, bet mūsdienās būtiska problēma ir iespējami cilvēku izraisītas globālas klimata pārmaiņas.[3][4]
Kā būtiska globāla mēroga problēma, klimata pārmaiņas tika oficiāli atzītas pirmajā pasaules klimata mainības konferencē, kas notika Ženēvā 1979. gadā. 20. gadsimta gaitā ir būtiski paaugstinājušās nozīmīgāko siltumnīcefekta gāzu (CH4, N2O, CO2) koncentrācijas. Ir pierādīts, ka ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanās divās reizēs var izraisīt 5–6°C lielu vidējās Zemes temperatūras paaugstinājumu.[5]
Tiek uzskatīts, ka klimata pārmaiņas kļūst par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko cilvēki saskaras mūsdienās. Tā ir globāla problēma ar faktiskām un prognozējamām nākotnes vides un sociālām sekām, ietekmēm uz fiziskām un bioloģiskām sistēmām pasaulē. Daži piemēri, kas tiek minēti literatūrā, ir arvien nopietnāki ekstremālo laikapstākļu gadījumi (biežāki sausuma un plūdu periodi), Arktikas un Antarktikas sniega un ledus segas zudumi (kas ietekmē tundras ekosistēmu), jūras līmeņa paaugstināšanās, lielāks koraļļu mirstības gadījumu skaits jūras virsmas ūdens temperatūras kāpuma dēļ, pārtuksnešošanās, kopējās bioloģiskās daudzveidības samazinājums, lielāki kaitējumi piekrastes reģioniem plūdu un vētru dēļ un cilvēku migrācija.[5]
Pasaules klimata sistēmu veido piecas galvenās daļas — atmosfēra, hidrosfēra, kriosfēra (Zemes daļa, kuru veido ūdens cietā formā — sniegs un ledus), litosfēra un biosfēra, kā arī mijiedarbības to starpā.[2] Sarežģītas mijiedarbības sistēmas iekšienē rada lielu klimata rādītāju īstermiņa mainību, kuru dēļ laikapstākļi noteiktās sezonās parasti atšķiras gadu no gada. Klimata pārmaiņas rada dažādi faktori, kuru rezultātā rodas ilgtermiņa novirzes klimata sistēmā. Pie dabiskiem klimata pārmaiņu izraisītājiem pieskaitāmi vulkānu izvirdumi, Zemes plātņu pārvietošanās, izmaiņas Zemes rotācijas ass slīpumā, Zemes orbītā un saules gaismas intensitātē, bet pie cilvēku radītiem — izmaiņas atmosfēras gāzu sastāvā, kā arī zemes lietojumā.[2]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Climate change» (angliski, latviski). EuroVoc. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. Marts. Skatīts: 2015. gada 10. martā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 "Piektā IPCC ziņojuma jēdzienu skaidrojums" Arhivēts 2017. gada 14. martā, Wayback Machine vietnē. IPCC, 2013: Annex III: Glossary [Planton, S. (ed.)]. In: Climate Change 2013: The Physical Science Basis. Contribution of Working Group I to the Fifth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change
- ↑ "IPCC piektais ziņojums" Arhivēts 2017. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē. IPCC, 2013: Summary for Policymakers. In:Climate Change 2013: The Physical Science Basis. Contribution of Working Group I to the Fifth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change
- ↑ «Потепление климата – дело рук человека». Или нет? Radio Svoboda, intervija ar zinātnieku A. Kapicu un "Greenpeace" aktīvistu I. Podgorniju. (2007)
- ↑ 5,0 5,1 «Climate Change 2007: Synthesis Report.». Skatīts: 24.08.2022..
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|