Pāriet uz saturu

Globālā sasilšana

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā.

Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.[1] Daži pētījumi apgalvo, ka cilvēku ietekmēta globālā sasilšana daļēji ir sākusies jau 20. gadsimta sākumā.[2][3][4] Globālo sasilšanu izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskajā darbības radītās siltumnīcefekta gāzes, kuru koncentrācija atmosfērā un pieaugšanas ātrums ievērojami pārsniedz pēdējo tūkstošgadu laikā novērotās dabiskās svārstības.[5][6][7]

Kopējā vidējā gaisa un okeānu virsmas temperatūra pēdējos 100 gados ir palielinājusies par vidēji 0,86 ± 0,20 °C.[8] Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir secinājusi, ka vidējās gaisa un okeānu virsmu temperatūras paaugstināšanās iemesls ir antropogēno (mākslīgi radīto) siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās atmosfērā.[9] Galvenie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzkrāšanās iemesli ir degizrakteņu (naftas produktu un ogļu) un rūpniecisko fluorēto gāzu lietošana, lopkopība (galvenokārt liellopu audzēšana[10]), zemkopība un lietus mežu izciršana.[11][12]

Zemes gaisa, ūdens un sauszemes sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi pagātnē ir parādījuši, ka pēdējo 700 tūkstošu gadu laikā pasaulē ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi.[5] Šādas vidējās globālās temperatūras svārstības ir bijušas saistītas ar dabas norisēm. Tās ir notikušas gan pakāpeniski tūkstošu gadu laikā, gan strauji (ekstrēmu dabas notikumu dēļ). Eiropas Vides aģentūra (EVA) un IPCC ziņo, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējās tūkstošgadēs.[13][14]

Globālā sasilšanas ietekmē sākas klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā palielināts mākoņu daudzums, sniega segas noturības novirzes un ūdens režīma izmaiņas. Būtisku ietekmi uz ūdens režīmu atstāj vides izmaiņas (piemēram, lauksaimniecība). Samazinoties mežu platībām lietus ūdens ātri aiztek, tādējādi samazinot augsnes mitrumu. Sausajos apgabalos pārtuksnešošanos būtiski ietekmē lopkopība, kura noārda augāju un augsnes virskārtu. Savukārt samazinoties augājam, lietus ūdens ātrāk aiztek vai iztvaiko. Atsevišķos reģionos biežāk sākuši līt skābie lieti, kas saistīti ar apkārtējās vides piesārņojuma izraisītu paaugstinātu skābes veidojošu gāzu koncentrāciju augstākajos atmosfēras slāņos. Biežāk ir novēroti viesuļi, arī krasas gaisa temperatūras svārstības — no ļoti silta laika uz ilgstošiem aukstuma uzplūdiem. Mērenajā joslā mazāk kļūst skujkoku, bet palielinās lapkoku īpatsvars.

Izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Temperature Bar Chart Europe-Latvia--1901-2020--2021-07-13
Pamatraksts: Valstu grupējums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma

Vidējā temperatūra pasaulē pēdējo 130 gadu laikā paaugstinājusies par 1° C. Temperatūras paaugstināšanos izsauc galvenokārt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzuma palielināšanās atmosfērā.[9]

  • Oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā pēdējos 200 gados pieaudzis apmēram par 50%, palielinoties no 280 ppm līdz 420 ppm.[9] Ogļskābās gāzes daudzuma divkāršošanās teorētiski varētu ietekmēt vidējās globālās temperatūras palielināšanos par 2° C, ja citi ietekmējošie faktori paliktu nemainīgi.[nepieciešama atsauce]
  • Metāna daudzums pēdējo 100 gadu laikā ir divkāršojies.
  • Slāpekļa oksīdu daudzums katru gadu palielinās apmēram par 0,25 %.
  • Ogļskābās gāzes, metāna un slāpekļa oksīdu daudzums palielinājies galvenokārt cilvēka rīcības rezultātā, kas saistīta ar enerģijas iegūšanu un patēriņu, transporta attīstību un lauksaimniecisko darbību.
  • Cilvēka darbības devums atmosfēras sastāvā: oglekļa oksīdi (70%), metāns (20%), slāpekļa oksīdi un citas gāzes (10%).

Polārajiem reģioniem sasilstot, mērenajā joslā klimats kļūst mitrāks un drēgnāks, samazinās temperatūras atšķirības starp ziemu un vasaru. Arī Latvijā ir vērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās un 20. gadsimta otrajā pusē — arī nokrišņu pieaugums. Gada vidējās temperatūras kāpums pēdējos 100 gados bijis no 0,5 °C līdz 1 °C. Gada temperatūru svārstības samazinās, tās kļūst izlīdzinātākas (sevišķi ziemā un pavasarī).[13] Pēc NASA un Lielbritānijas meteoroloģiskā centra datiem 2016. gads kopumā pasaulē bija siltākais kopš novērojuma sākuma 1880. gadā. Turklāt tas bija trešais pēc kārtas, kurā pārsniegti iepriekšējie rādītāju rekordi.[15]

Prognozes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Riga 2005

Ja siltumnīcas efektu izsaucošo gāzu izmeši turpināsies palielināties (modelējot noskaidrots), tad, piemēram, CO2 līmenis divkāršosies gadsimta beigās. Ja ņem vērā citu papildfaktoru ietekmi kā, piemēram, pieaugošo ūdens tvaiku daudzumu, tad pēc aptuveniem aprēķiniem vidējā globālā temperatūra palielināsies par 1,5° C līdz 4,5° C, visticamāk par ~ 2,5° C. Temperatūras palielināšanās savukārt ietekmēs arī citus ar klimata izmaiņām saistītus faktorus: stipra karstuma periodi, plūdi, sausums, vētras u.c. Varētu mainīties pasaules veģetācijas zonas — pārvietosies robežas starp pļavu, mežu un ar krūmājiem apaugušām platībām. Pasaules okeāna līmenis pacelsies par 50 cm nākamajā gadsimtā un turpinās pacelties arī tālākajā nākotnē. Zemāk esošā piekrastes zona applūdīs un daļas vietas apdzīvojošās sugas, ja par tām neparūpēsies, ies bojā. Klimats tuksnešos kļūs karstāks, pieaugs tuksneša platības, šis process kā prognozē zinātnieki, varētu būt ar neatgriezeniskām sekām. 1/2 no pasaules ledus daudzuma izkusīs, Arktikas ledus segas biezums saruks, līdz ar to Saules starojuma līmenis paaugstināsies, arī globālā sasilšana pieaugs. Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti. Lauksaimniecības produktivitāte saglabāsies tāda pati, taču varētu mainīties lauksaimniecības kultūru audzēšanas rajoni, kā arī palielināties atšķirības starp sausajiem un mitrajiem reģioniem. Pārmērīga cilvēku migrācija no sausajiem un mitrajiem reģioniem izsauks konfliktus un veselības problēmas. Cilvēku un dzīvnieku slimības "pārceļos" uz citiem reģioniem.[nepieciešama atsauce]

Globālās sasilšanas sociālās izmaksas vidēji pasaulē pieaugs par 2—4% gadā. Līdz 2080. gadam 1,1—3,2 miljardiem cilvēku draud nopietns ūdens trūkums un 200—600 miljoniem — bads. Prognozē, ka Eiropā līdz 2070. gadam krasi palielināsies teritorijas, kurās būs jūtamas nopietnas ūdensapgādes grūtības, kas skars miljoniem cilvēku. Jau pēc 2020. gada visā Eiropā iespējami daudz biežāki un plašāki plūdi. Zemāko jūras krastu applūšana līdz 2080. gadam varētu apdraudēt par 2,5 miljoniem eiropiešu vairāk. Dienvidos mežu kļūs mazāk, bet ziemeļos — vairāk un būtiski mainīsies šo mežu sastāvs. Vienlaikus Eiropas dienvidos gandrīz noteikti pieaugs mežu un krūmāju ugunsgrēku skaits. Alpos līdz gadsimta vidum izzudīs nelielie šļūdoņi, bet lielākie saruks par 30—70%, bet Eiropas kopējie hidroenerģētiskie resursi līdz 2070. gadam saruks vidēji par 6% (Ziemeļeiropā un Austrumeiropā tie varētu pieaugt par 15—30%, turpretim Vidusjūras baseinā — sarukt par 20—50%). Āfrikā saruks ūdens resursi, pasliktināsies lauksaimniecības iespējas, samazināsies zivju resursi lielākajos ezeros un vairākas piekrastes lielpilsētas apdraudēs okeāna līmeņa celšanās. Āzijā Himalaju ledāju kušana radīs gan plūdu draudus, gan ūdensapgādes traucējumus. Lielajām pārapdzīvotajām pilsētām upju deltās draudēs briesmas gan upju plūdu, gan jūras līmeņa celšanās dēļ. Dienvidamerikā Amazones baseina austrumdaļa var pārvērsties savannā. ASV rietumiem draud nopietnas ūdensapgādes problēmas, savukārt nopietni karstuma viļņi varētu apdraudēt daudzu cilvēku veselību lielajās pilsētās. Polārajos apgabalos kusīs ledāji un mūžīgais sasalums, apdraudot gan šo apvidu pamatiedzīvotājus, gan ekosistēmas. Pirmajā ANO ekspertu ziņojuma sējumā, kas tika nodots atklātībai 2007. gada februārī, norādīts, ka līdz 2100. gadam Zemes virsmas temperatūra visticamāk paaugstināsies par 1,8—4° C, bet Pasaules okeāna līmenis celsies par 18—59 cm.[16]

Zinātnieki argumentē, ka sasilšanas ietekmē kusīs arktiskie ledāji, kas atšķaidītu Golfa straumi un tā mainītos vai pat izzustu. Pašlaik tiek uzskatīts, ka Golfa straumes pēkšņas izmaiņas ir bijušas par iemeslu diviem Ziemeļatlantijas straujas atdzišanas notikumiem: vēlais driass (pirms apmēram 12 000 gadiem) kā arī globālā atdzišana pirms 8200 gadiem. Tiek uzskatīts ka šiem notikumiem par iemeslu ir bijis Ziemeļamerikas ziemeļos izkusušo ledāju veidoto saldūdens ezeru Agasi un Odžibveja ieplūšana Atlantijas okeānā, kas uz laiku palēnināja Golfa straumi. Tiek uzskatīts, ka saldūdens daudzums, kas šo notikumu laikā ieplūda Atlantijas okeānā, ir bijis tik liels, ka okeāna līmenis ir cēlies par vairākiem metriem. Pašlaik okeāna līmenis ceļas par apmēram 30 centimetriem 100 gados. Ar šādu okeāna līmeņa celšanās ātrumu būtu nepieciešami simtiem gadu, lai okeāna līmenis celtos tik daudz, cik tas cēlās šiem ledāju ezeriem pēkšņi ieplūstot okeānā.[nepieciešama atsauce]

Starptautiskās sabiedrības reakcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no pirmajiem soļiem negatīvo tendenču apturēšanai un turpmāko klimata pārmaiņu novēršanai bija divu nozīmīgu starptautisku dokumentu izstrādāšana — ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un tās ietvaros izstrādātais Kioto protokols. Šo dokumentu galvenais mērķis ir darīt visu iespējamo, lai samazinātu klimatam kaitīgo gāzu izmešus atmosfērā. Rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2012. gadam jāsamazina sešu galveno siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmeši par 5%, salīdzinot ar 1990. gadu. Diemžēl būtiskus šķēršļus Kioto protokola ieviešanai rada atsevišķas lielās industrializētās valstis. Pēc Eiropas Vides aģentūra (EVA) sniegtās informācijas, pagaidām 123 valstis, arī visas ES dalībvalstis, ir ratificējušas šo protokolu. Turpretī ASV, kas ir lielākā SEG izmešu radītāja, ir nolēmusi to nedarīt. Lai Kioto protokols stātos spēkā, tā joprojām ir jāratificē Krievijā.[nepieciešama atsauce]

Zinātnieku viedoklis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
ClimateStrike-Lausanne-August9th2019-013-Latvia

Kopš 21. gadsimta sākuma ir veikti vairāki akadēmiski pētījumi, kuros apskatīts zinātniskās sabiedrības viedoklis par klimata pārmaiņām. Šāda veida pētījumi savstarpēji atšķiras metodoloģijā — informācijas ieguves veidā (aptaujas, zinātnisko pētījumu analīze, zinātnieku izteikumi medijos, u.c.), kā arī pētamo lokā un skaitā. Atkarībā no pētījuma redzams, ka 99% līdz 100% procentu dabas zinātnieku uzskata, ka klimata pārmaiņas notiek un tās vērā ņemami ietekmē cilvēku darbība.[17]

Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) 2014. gadā publicēja piekto ziņojumu par klimata pārmaiņām.[1] Tas balstās uz aptuveni 9200 recenzētiem zinātniskiem pētījumiem un rakstīšanā galvenokārt piedalījās zinātnieki. Ziņojuma kopsavilkumā autori raksta, ka klimata pārmaiņu esamība ir nepārprotama un to vērā ņemami ietekmē cilvēku darbība.

Cilvēku radītu klimata pārmaiņu, tai skaitā globālo sasilšanu, atzīst 198 zinatniskas organizācijas, zinātnes akadēmijas un institūti.[18]

2017. gadā akademiskajā žurnālā BioScience tika publicēts raksts "World Scientists’ Warning to Humanity: A Second Notice", kurā autori brīdina par klimata krīzi un globālo sasilšanu.[19] Autori aicināja cilvēkus samazināt degizrakteņu, gaļas un citu klimatu pārmaiņu ietekmējošu resursu lietošanu. Kopā ar raksta autoriem šo publikāciju ir parakstījuši vairāk nekā 15 tūkstoši zinātnieku no 184 valstīm. Autori min, ka iespējams šis ir lielākais parakstītāju skaits kāds jebkad bijis akadēmiskai publikācijai.

Aptuveni 2% no akadēmiskiem pētījumiem, kas pauž nostāju par klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas esamību, nepiekrīt cilvēku radītai globālāi sasilšanai.[20] Pētījumi, kas analizējuši šos 2%, norāda, ka tajos novērojamas vērā ņemamas metodoloģijas kļūdas — nepilnīga zinātniskās literatūras atlase, nepilnvērtīga klimatu modeļu izvērtēšana, kļūdaina stastikstikā analīze, u.c.[21]

Degizrakteņu ieguvēju ietekme uz globālās sasilšanas noliegšanu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētnieciskā žurnālistika parāda, ka Royal Dutch Shell, ExxonMobil, BP, Chevron, Total, Koch Industries un citi degizrakteņu ieguvēji iegulda miljardus, lai veicinātu dezinformāciju par klimata pārmaiņām un cīnītos pret valdību iniciatīvām, kas cīnās ar klimata pārmaiņām (tai skaitā globālo sasilšanu).[22][23][24][25] Piemēram, no 1998. līdz 2018. gadam Koch Industries ir iztērējuši 1.45 miljardus ASV dolāru, lai tieši finansētu vairāk nekā 90 organizācijas, kas nodarbojas ar klimata pārmaiņu noliegšanu un lobēšanu pret likumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.[24] Organizācija Influence Map, kas pēta firmu lobēšanu, 2019. gadā publicēja ziņojumu, kas parāda, ka šiem mērķiem piecas pasaulē lielākie degizrakteņi ieguvēji (ExxonMobil, Royal Dutch Shell, Chevron, BP un Total) kopš 2016. gada Parīzes klimata nolīguma ir iztērējušas vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru.[25]

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «5. ziņojums par klimata pārmaiņām». The Synthesis Report (SYR) of the IPCC Fifth Assessment on Climate Change. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (UN Intergovernmental Panel on Climate Change). 2014. Skatīts: 2020.
  2. ↑ Hegerl, Gabriele C.; Brönnimann, Stefan; Schurer, Andrew; Cowan, Tim (2018). "The early 20th century warming: Anomalies, causes, and consequences" (en). WIREs Climate Change 9 (4): e522. doi:10.1002/wcc.522. ISSN 1757-7799. PMC PMC6033150. PMID 30008810.
  3. ↑ Delworth, Thomas L.; Knutson, Thomas R. (2000-03-24). "Simulation of Early 20th Century Global Warming" (en). Science 287 (5461): 2246–2250. doi:10.1126/science.287.5461.2246. ISSN 0036-8075. PMID 10731143.
  4. ↑ Egorova, Tatiana; Rozanov, Eugene; Arsenovic, Pavle; Peter, Thomas; Schmutz, Werner (2018). "Contributions of Natural and Anthropogenic Forcing Agents to the Early 20th Century Warming" (English). Frontiers in Earth Science 6. doi:10.3389/feart.2018.00206. ISSN 2296-6463.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Climate Change: How Do We Know?». ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) mājas lapa. Skatīts: 2020.
  6. ↑ Lüthi, Dieter; Le Floch, Martine; Bereiter, Bernhard; Blunier, Thomas; Barnola, Jean-Marc; Siegenthaler, Urs; Raynaud, Dominique; Jouzel, Jean et al. (2008-05). "High-resolution carbon dioxide concentration record 650,000–800,000 years before present" (en). Nature 453 (7193): 379–382. doi:10.1038/nature06949. ISSN 1476-4687.
  7. ↑ «5. ziņojums par klimata pārmaiņām». The Synthesis Report (SYR) of the IPCC Fifth Assessment on Climate Change. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (UN Intergovernmental Panel on Climate Change). 2014. 44–47. lpp. Skatīts: 2020.
  8. ↑ «5. ziņojums par klimata pārmaiņām». The Synthesis Report (SYR) of the IPCC Fifth Assessment on Climate Change. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (UN Intergovernmental Panel on Climate Change). 2016. 40. lpp. Skatīts: 2020.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 «Kopsavilkums politikas darbības veicējiem (Summary for policymakers)» (PDF). Climate Change 2021: The Physical Science: Basis Summary for Policymakers. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (UN Intergovernmental Panel on Climate Change). 2021. Skatīts: 2022.
  10. ↑ Eshel, G.; Shepon, A.; Makov, T.; Milo, R. (2014-07-21). "Land, irrigation water, greenhouse gas, and reactive nitrogen burdens of meat, eggs, and dairy production in the United States" (en). Proceedings of the National Academy of Sciences 111 (33): 11996–12001. doi:10.1073/pnas.1402183111. ISSN 0027-8424.
  11. ↑ «Global Greenhouse Gas Emissions Data». ASV Vides Aizsardzības Aģentūra (Environmental Protection Agency). Skatīts: 2020.
  12. ↑ «Par klimata pārmaiņām». Eiropas Vides Aģentūra. 2016. Skatīts: 2020.
  13. ↑ 13,0 13,1 «Evita Reinberga. Kur palikušas īstās ziemas un vasaras?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2010. gada 27. janvārī.
  14. ↑ «5. ziņojums par klimata pārmaiņām». The Synthesis Report (SYR) of the IPCC Fifth Assessment on Climate Change. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (UN Intergovernmental Panel on Climate Change). 2014. Skatīts: 2020.
  15. ↑ 2016. gads — siltākais novērojumu vēsturē lsm.lv
  16. ↑ «Globālā sasilšana cilvēcei var maksāt ļoti ļoti dārgi. - virums.lv 03 aprīlis 2007.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 27. janvārī.
  17. ↑ Lynas, Mark; Houlton, Benjamin Z; Perry, Simon (2021-10-19). "Greater than 99% consensus on human caused climate change in the peer-reviewed scientific literature" (en). Environmental Research Letters 16 (11): 114005. doi:10.1088/1748-9326/ac2966. ISSN 1748-9326.
  18. ↑ «List of Worldwide Scientific Organizations». California Government's Office of Planning and Research. Skatīts: 2020.
  19. ↑ Ripple, William J.; Wolf, Christopher; Newsome, Thomas M.; Galetti, Mauro; Alamgir, Mohammed; Crist, Eileen; Mahmoud, Mahmoud I.; Laurance, William F. et al. (2017-12-01). "World Scientists’ Warning to Humanity: A Second Notice" (en). BioScience 67 (12): 1026–1028. doi:10.1093/biosci/bix125. ISSN 0006-3568.
  20. ↑ Anderegg, William R. L.; Prall, James W.; Harold, Jacob; Schneider, Stephen H. (2010-07-06). "Expert credibility in climate change". Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America 107 (27): 12107–12109. doi:10.1073/pnas.1003187107. ISSN 0027-8424. PMC 2901439. PMID 20566872.
  21. ↑ Benestad, Rasmus E.; Nuccitelli, Dana; Lewandowsky, Stephan; Hayhoe, Katharine; Hygen, Hans Olav; van Dorland, Rob; Cook, John (2016-11-01). "Learning from mistakes in climate research" (en). Theoretical and Applied Climatology 126 (3): 699–703. doi:10.1007/s00704-015-1597-5. ISSN 1434-4483.
  22. ↑ Richards Collet-White. «Climate Science Deniers Planning European Misinformation Campaign, Leaked Documents Reveal», 2019. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020.
  23. ↑ Brendan DeMelle. «EXXONMOBIL'S $33 MILLION CAMPAIGN TO SOW DOUBT AND DENIAL ABOUT GLOBAL WARMING», 2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. septembrī. Skatīts: 2020.
  24. ↑ 24,0 24,1 Gus Ruelas. «Koch Industries: Secretly Funding the Climate Denial Machine», 2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2020.
  25. ↑ 25,0 25,1 «How the oil majors have spent $1Bn since Paris on narrative capture and lobbying on climat». 2019. Skatīts: 2020.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Globālā_sasilšana&oldid=4193625"