Kokneses nodedzināšana (1208)
| Kokneses nodedzināšana | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 kaujas notika Koknesē (kartē - Kokenhusen). | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
|
Kokneses letgaļi un sēļi, Polockas kņaza karaspēks (neieradās) |
Vācu krustneši un līvi, Lielvārdes bruņinieks Daniēls | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
ķēniņš Vetseke, kņazs Vladimirs Vseslavičs | bīskaps Alberts | ||||||
| Spēks | |||||||
| 300 krustnešu un līvu | |||||||
| Zaudējumi | |||||||
| 17 bruņinieku, stopnieku un mūrnieku | |||||||
Kokneses nodedzināšana (1208) bija Livonijas krusta karu konflikta rezultāts, kas notika drīz pēc Kokneses ķēniņa Vetsekes savienības noslēgšanas pret lietuviešiem ar Livonijas bīskapu Albertu 1207. gada vasarā. Par konflikta iemeslu kalpoja Lielvārdes bruņinieka Daniela uzbrukums sava kaimiņa pilij, kaut arī tobrīd abi bija bīskapa Alberta vasaļi. Tādēļ bīskaps nosodīja uzbrukumu, lika atbrīvot sagūstīto ķēniņu un apdāvināt viņu. Kā atlīdzību viņš nosūtīja arī 20 bruņiniekus, stopniekus un mūrniekus pils nostiprināšanai. Ķēniņš nolēma atriebties vāciešiem un aicināja Polockas kņazu Vladimiru uzbrukt Rīgai, jo domāja, ka bīskaps Alberts ar krustnešiem ir devies prom uz Vāciju un pilsēta ir neaizsargāta. Viņš lika nogalināt pilī esošos vāciešus un gaidīja papildspēku ierašanos. Tomēr bīskaps Alberts, kas pretvēja dēļ bija aizkavējies Daugavgrīvā, mobilizēja vairāk kā 300 krustnešu un kristīto līvu karaspēku prettriecienam. Kokneses ķēniņš nevēlējās uzsākt kauju, pats lika nodedzināt pili un kopā ar savu karadraudzi devās uz Polocku, vēlāk uz Pleskavu. 1223. gadā viņš kļuva par Tērbatas ķēniņu un krita kaujā ar krustnešiem 1224. gadā.