Kokogles

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kokogles

Kokogles ir koksnes pārogļošanās gala produkts, kas rodas, karsējot koku bez gaisa piekļuves, pirolīzes procesā. Ogļu struktūru nosaka pirolīzes procesā izmantotā temperatūra (parasti no 450 līdz 550 °C). Kokogles bieži tiek izmantotas grilēšanā, tāpēc tās dažreiz tiek sauktas arī par griloglēm.

Lielāko daļu no kokoglēm veido ogleklis (no 80 līdz 92%), vēl nozīmīga daļa ir slāpeklis (4,0–4,8%) un skābeklis (5–15%).[1] Kokogļu blīvums ir atkarīgs no izmantotās koksnes, piemēram, egļu kokogļu blīvums ir 260 kg/m³, bet bērzu kokoglēm blīvums ir 380 kg/m³. Tā kā kokogles ir porainas (porainums 75–80%), tad patiesais kokogļu blīvums ir 1430 kg/m³.[1] Kokogļu īpatnējais sadegšanas siltums ir no 31,5 līdz 34,0 MJ/kg.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Древесный уголь» (krievu). XuMuK.ru - Химическая энциклопедия. Skatīts: 2019.g ada 14. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]