Kokogles
Kokogles ir koksnes pārogļošanās gala produkts, kas rodas, karsējot koksni bez gaisa piekļuves, pirolīzes procesā. Ogļu struktūru nosaka pirolīzes procesā izmantotā temperatūra (parasti no 450 līdz 550 °C). Kokogles bieži tiek izmantotas grilēšanā, tāpēc tās dažreiz tiek sauktas arī par griloglēm.
Lielāko daļu no kokoglēm veido ogleklis (no 80% līdz 92%), vēl nozīmīga daļa ir slāpeklis (4,0%–4,8%) un skābeklis (5%–15%).[1] Kokogļu blīvums ir atkarīgs no izmantotās koksnes, piemēram, egļu kokogļu blīvums ir 260 kg/m³, bet bērzu kokoglēm blīvums ir 380 kg/m³. Tā kā kokogles ir porainas (porainums 75%–80%), tad patiesais kokogļu blīvums ir 1430 kg/m³.[1] Kokogļu īpatnējais sadegšanas siltums ir no 319,5 līdz 349,0 MJK/kg.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Древесный уголь» (krievu). XuMuK.ru - Химическая энциклопедия. Skatīts: 2019.g ada 14. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kokogles.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar enerģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|