Kolīnas kauja
Kolīnas kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Septiņgadu kara | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Hābsburgu monarhija | Prūsijas Karaliste | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Leopolds fon Dauns | Frīdrihs Lielais | ||||||
Spēks | |||||||
53 790 154 lielgabali | 34 000 | ||||||
Zaudējumi | |||||||
8 100 | 13 733 | ||||||
Kolīnas kauja (vācu: Schlacht von Kolin, čehu: Bitva u Kolína) bija kauja Septiņgadu kara laikā, kas tika izcīnīta starp Austrijas Impērijas karaspēku Leopolda fon Dauna vadībā un Prūsijas Karalistes karaspēku Frīdriha Lielā vadībā. Prūši cieta smagu sakāvi, šī kauja bija viena no retajām, kurā zaudējumu cieta Frīdrihs Lielais.
Uzvarot Prāgas kaujā 1767. gada 6. maijā, Frīdrihs Lielais nolēma, ka spēki ir nepietiekami, lai uzbruktu Prāgai, tomēr atradās tās tuvumā. Nepaspēdamas uz Prāgas kauju, Leopolda fon Dauna vienības lēnām tuvojās pilsētai, tāpēc Frīdrihs Lielais bija spiests sašķelt savu karaspēku un doties pretim Daunam. Dauna karaspēks tikmēr ieņēma aizsardzības pozīcijas uz rietumiem no Kolīnas. Frīdriha Lielā plāns bija sakaut ienaidnieku ar pārspēku, slīpi uzbrūkot austriešu labajam flangam.
Prūšu karaspēks tomēr sāka uzbrukumu pāragri un frontāli, tāpēc austriešu labais flangs izturēja. Tā kā austriešiem bija vairāk karaspēka, tas izšķīra kaujas likteni. Kauja turpinājās 6 stundas. Kad Frīdrihs Lielais saprata, ka kauja zaudēta, viņš nodeva komandēšanu Anhaltas-Desavas Moricam un devās atpakaļ uz Prāgu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kolīnas kauja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|