Kolhīdas zemiene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kolhīdas zemiene
Kolhīdas zemiene
Gubisckali upe Kolhīdas zemienē
Kontinents Āzija
Valstis Karogs: Gruzija Gruzija
Ietilpst Kaukāzs
Garums ap 100 km
Platums ap 100 km
Koordinātas 42°7′N 42°13′E / 42.117°N 42.217°E / 42.117; 42.217Koordinātas: 42°7′N 42°13′E / 42.117°N 42.217°E / 42.117; 42.217

Kolhīdas zemiene (gruzīnu: კოლხეთის დაბლობი) ir aluviāls līdzenums Gruzijas rietumos, Rioni upes lejtecē. Izvietojusies Melnās jūras austrumu piekrastē; no ziemeļiem to norobežo Lielais Kaukāzs, no dienvidiem — Mazais Kaukāzs. Līdzenumam trīsstūrveida forma; garums rietumu—austrumu virzienā un platums piekrastē ap 100 km.[1] Mitrs subtropu klimats, vidējā temperatūra janvārī 4,5—6 °C, jūlijā — 23—24 °C. Nokrišņi līdz 2000 mm gadā, augsta purvainība. Attīstīta lauksaimniecība, audzē subtropu kultūras: citrusi, tēja. Naftas un gāzes atradnes, minerālūdeņi. Lielākās upes ir Rioni, Khodora, Inguri, Supsa. Lielākās pilsētas ir Kutaisi, Poti, Zugdidi.

Kolhīdas zemienē 6. gadsimtā p.m.ē. radās grieķu kolonijas, vēlāk izveidojās Kolhīdas valsts, kas pastāvēja līdz 2. gadsimtam p.m.ē. Mūsdienās ietilpst Gurijas, Imeretijas un Megrelijas-Augšsvanetijas mharēs, bet ziemeļrietumu daļa — pašpasludinātajā, bet starptautiski neatzītajā Abhāzijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 366. lpp.