Komandekonomika

Komandekonomika, plānveida ekonomika jeb plānveida saimniecība ir saimniecība, kurā galvenos lēmumus pieņem valsts un resursus sadala ar valsts budžeta palīdzību. Zeme un kapitāls ir sabiedriskais īpašums. Valsts plāno resursu piešķiršanu, ienākumu un resursu pārdali, sabiedrisko labumu un negatīvo ārējo efektu novēršanas nodrošināšanu. Šāds saimniekošanas paveids kādreiz ir novērots Padomju Savienībā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā un citās valstīs. Mūsdienās tā ir sastopama Kubā, Ziemeļkorejā, Saūda Arābijā un citās valstīs.

Lai arī ārēji padomju saimniecību raksturoja stingra valsts plānošana, ikdienā lietas bieži notika diezgan haotiski. Piemēram, dzīvokļu ēkas cēla ne tikai republikas pilsētu vadība, bet arī vissavienības ministrijas, republikas un savienības līmeņa uzņēmumi, kā arī minimāli kontrolētā Aizsardzības ministrija. Vidēji, pilsētu izpildkomitejas kontrolēja ap 40% no pilsētā veiktās celtniecības. Ļeņingradā tas sasniedza 87% un Kijevā 77%, bet tikai 14% Vorošilovgradā. Lielās rūpnīcas bieži veidoja no pilsētas autonomu infrastruktūru, ar savām ēkām, ūdensvadiem, apkuri un pat sabiedriskā transporta tīklu.

No otras puses, centralizētā plānošana bieži ierobežoja vietējo uzņēmumu veiksmīgu darbību. Izejvielas no viena savienības galu nosūtīja uz rūpnīcu citā savienības galā un gala produktu atkal nosūtīja uz tālu reģionu, lai arī bieži vien izejvielas un potenciālais patērētājs atradās rūpnīcas tuvumā. Viss tas nevajadzīgi sadārdzināja ražošanu un vairoja zaudējumus. Lai panāktu jauna ūdensvada izbūvēšanu Voroņežā, vietējai partijas izpildkomitejai bija jāpanāk 12 ministriju piekrišana.