Kijeva
| Kijeva Київ |
|||
 |
|||
|
|||
 Ukrainas karte ar Kijevu |
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Ukraina |
||
| Municipalitāte | Kijevas pilsētas municipalitāte | ||
| Rajoni |
|
||
| Administrācija | |||
| - Mērs | Gaļina Gerega (v.i.) | ||
| Augstums vjl | 179 m | ||
| Iedzīvotāji (2008. gads) | |||
| - kopā | 2 819 566 | ||
| - blīvums | 3 299/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 01xxx-04xxx | ||
| Tālruņu kods | +380 44 | ||
| Auto reģistrācijas numurs | AA (pirms 2004. gada: КА,КВ,КЕ,КН,КІ,KT) | ||
| Sadraudzības pilsētas | Ankara, Atēnas, Belgrada, Brisele, Budapešta, Čikāga, Edinburga, Erevāna,Florence, Helsinki, Kioto, Kišiņeva, Krakova, Leipciga, Minhene, Minska, Odense, Parīze, Pereira, Pretorija, Rīga, Roma, Santjago, Sofija, Stokholma, Tallina, Tampere, Tbilisi, Toronto, Tulūza, Uhaņa, Varšava, Viļņa, Vīne | ||
| Mājaslapa: http://www.kmr.gov.ua | |||
Kijeva, arī Kijiva (ukraiņu: Київ), ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes. Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Liels ekonomikas un kultūras centrs.
Satura rādītājs
Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viena no senākajām pilsētām Austrumeiropā. Austrumslāvu civilizācijas "šūpulis".
Dibināta ap 5 gadsimtā kā tirdzniecības apmetne austrumslāvu apdzīvotos apvidos, kur tirdzniecība notika starp Skandināviju un Bizantiju. 7. un 8. gadsimtā Kijeva bija Hazārijas pakļautībā.
988. gadā Kijevā lielkņazs Sv. Vladimirs sāka Krievzemes kristianizāciju. 1037. gadā sākas Sv.Sofijas katedrāles (galvenā austrumslāvu - kristiešu svētvieta) celtniecība. No 1196. gada Kijeva kļūst par Kijevas Krievzemes galveno centru. 1238.gadā Kijevu gandrīz pilnīgi noposta mongoļi-tatāri, un sākas Kijevas kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijeva saglabā reliģiskā centra funkcijas.
No 1362. gada ietilpst vispirms Lietuvas dižkunigaitijā, vēlāk apvienotajā Polijas-Lietuvas valstī, bet 1667. gadā iekļauta Krievijas impērijā.
Jaunu uzplaukumu Kijeva piedzīvo 19. gadsimta beigās, līdz ar rūpniecības attīstību Krievijas impērijā. Pilsoņu kara laikā Kijeva ir ukraiņu nacionālistu galvaspilsēta, pretstatā Harkivai, kas ir boļševiku centrs.
Kad nodibinās Ukrainas PSR, pirmā tās galvaspilsēta ir Harkiva, bet 1934. gadā par galvaspilsētu kļūst Kijeva.
2.pasaules kara laikā Kijeva tiek gandrīz pilnīgi nopostīta. 1991. gadā Kijeva kļūst par neatkarīgās Ukrainas galvaspilsētu.
2004. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā Kijeva ir galvenā t.s. Oranžās revolūcijas arēna.
Kijevā dzimušie[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nikolajs Berdjajevs (Николай Александрович Бердяев) - krievu filozofs
- Oļegs Blohins (Олег Блохін) - futbolists
- Mihails Bulgakovs (Михаил Афанасьевич Булгаков) - krievu rakstnieks
- Maija Derena (Maya Deren) - ASV kinorežisore
- Iļja Ērenburgs (Илья Григорьевич Эренбург) - rakstnieks un publicists
- Reinholds Gliērs (Рейнгольд Морицевич Глиэр) - komponists
- Vladimirs Horovics (Vladimir Horowitz) - pianists
- Mila Jovoviča (Milla Jovovich) - kinoaktrise
- Efraims Kacirs (Ephraim Katzir) - Izraēlas prezidents (1973‑1978)
- Valērijs Lobanovskis (Валерій Васильович Лобановський) - futbola treneris
- Kazimirs Maļevičs (Казимир Северинович Малевич) - gleznotājs (Чёрный квадрат, 1913)
- Golda Meira (Golda Meir) - Izraēlas politiķe
- Jevgēņijs Primakovs (Евгений Максимович Примаков) - Krievijas politiķis
- Igors Sikorskis (Igor Sikorsky) - ASV helikopteru konstruktors
- Ļevs Šestovs (Лев Исаакович Шестов) - filozofs
Galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Neatkarības laukums (Майдан Незалежності)
-
Zelta vārti
-
Kijevas-Pečeru Laura
-
Kijevas-Pečeru Lauras Marijas Debessbraukšanas katedrāle (Успенський собор Києво-Печерської лаври)
-
Svētā Sofija
-
Ukrainas parlaments (Верховна Рада)
-
T. Ševčenko Nacionālā universitāte
Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Rekordaugsta temperatūra (°C) | 11.1 | 17.3 | 22.4 | 29.1 | 33.6 | 35.0 | 39.4 | 39.9 | 33.8 | 29.5 | 23.2 | 13.4 | 39.9 |
| Vidējā augstākā temperatūra (°C) | -1.5 | -0.2 | 5.0 | 13.6 | 20.4 | 23.6 | 24.9 | 24.4 | 19.2 | 12.1 | 4.4 | 0.4 | 12.2 |
| Vidējā temperatūra (°C) | -4.3 | -3.3 | 1.3 | 8.9 | 15.1 | 18.3 | 19.5 | 18.9 | 13.8 | 7.9 | 1.8 | -2.0 | 8.0 |
| Vidējā zemākā temperatūra (°C) | -7.0 | -6.2 | -1.8 | 4.9 | 10.1 | 13.4 | 14.6 | 14.1 | 9.5 | 4.4 | -0.6 | -4.3 | 4.3 |
| Rekordzema temperatūra (°C) | -31.1 | -32.2 | -24.9 | -10.4 | -2.4 | 2.4 | 5.8 | 3.3 | -2.9 | -17.8 | -21.9 | -30.0 | -32.2 |
| Vidējais nokrišņu daudzums (mm) | 38 | 37 | 36 | 49 | 53 | 75 | 85 | 56 | 58 | 37 | 51 | 46 | 621 |
Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||
