Kijeva
| Kijeva Київ |
|||
|---|---|---|---|
 |
|||
|
|||
 Kijeva
|
|||
| Koordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°EKoordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°E | |||
| Valsts |  Ukraina |
||
| Municipalitāte | Kijevas pilsētas municipalitāte | ||
| Rajoni |
Saraksts
|
||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Vitālijs Kļičko | ||
| Augstums | 179 m | ||
| Iedzīvotāji (2008. gads) | |||
| • kopā | 2 819 566 | ||
| • blīvums | 3 299/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 01xxx-04xxx | ||
| Tālruņu kods | +380 44 | ||
| Auto reģistrācijas numurs | AA (pirms 2004. gada: КА,КВ,КЕ,КН,КІ,KT) | ||
| Sadraudzības pilsētas | Ankara, Atēnas, Belgrada, Brisele, Budapešta, Čikāga, Edinburga, Erevāna,Florence, Helsinki, Kioto, Kišiņeva, Krakova, Leipciga, Minhene, Minska, Odense, Parīze, Pereira, Pretorija, Rīga, Roma, Santjago, Sofija, Stokholma, Tallina, Tampere, Tbilisi, Toronto, Tulūza, Uhaņa, Varšava, Viļņa, Vīne | ||
| Mājaslapa | http://www.kmr.gov.ua | ||
 Kijeva Vikikrātuvē |
|||
Kijeva, arī Kijiva (ukraiņu: Київ), ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes. Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Liels ekonomikas un kultūras centrs.
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viena no senākajām pilsētām Austrumeiropā. Dibināta ap 5. gadsimtu kā tirdzniecības apmetne pie Dņepras. 7. un 8. gadsimtā Kijeva bija Hazārijas pakļautībā.
988. gadā Kijevas lielkņazs Sv. Vladimirs sāka Kijevas Krievzemes kristianizāciju. 1037. gadā sākās Sv. Sofijas katedrāles celtniecība. 1238. gadā Kijevu gandrīz pilnīgi nopostīja mongoļu karaspēks, un sākās Kijevas kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijeva saglabāja reliģiskā centra funkcijas. No 1362. gada ietilpa Lietuvas dižkunigaitijā, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalstī, bet 1667. gadā iekļauta Krievijas caristē.
Jaunu uzplaukumu Kijeva piedzīvoja 19. gadsimta beigās, līdz ar rūpniecības attīstību Krievijas impērijā. Pilsoņu kara laikā Kijeva bija Ukrainas Tautas Republikas galvaspilsēta. Kad nodibinājās Ukrainas PSR, pirmā tās galvaspilsēta ir Harkiva, bet 1934. gadā par galvaspilsētu kļuva Kijeva. 2.pasaules kara laikā Kijeva tika nopostīta.
1991. gadā Kijeva kļuva par neatkarīgās Ukrainas galvaspilsētu. 2004. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā Kijevā norisinājās galvenie Oranžās revolūcijas, bet 2013.-2014. gadā Maidana revolūcijas notikumi.
Kijevā dzimušie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nikolajs Berdjajevs (Николай Александрович Бердяев) - krievu filozofs
- Oļegs Blohins (Олег Блохін) - futbolists
- Mihails Bulgakovs (Михаил Афанасьевич Булгаков) - krievu rakstnieks
- Maija Derena (Maya Deren) - ASV kinorežisore
- Iļja Ērenburgs (Илья Григорьевич Эренбург) - rakstnieks un publicists
- Reinholds Gliērs (Рейнгольд Морицевич Глиэр) - komponists
- Vladimirs Horovics (Vladimir Horowitz) - pianists
- Mila Jovoviča (Milla Jovovich) - kinoaktrise
- Efraims Kacirs (Ephraim Katzir) - Izraēlas prezidents (1973‑1978)
- Valērijs Lobanovskis (Валерій Васильович Лобановський) - futbola treneris
- Kazimirs Maļevičs (Казимир Северинович Малевич) - gleznotājs (Чёрный квадрат, 1913)
- Golda Meira (Golda Meir) - Izraēlas politiķe
- Jevgēņijs Primakovs (Евгений Максимович Примаков) - Krievijas politiķis
- Igors Sikorskis (Igor Sikorsky) - ASV helikopteru konstruktors
- Ļevs Šestovs (Лев Исаакович Шестов) - filozofs
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Neatkarības laukums (Майдан Незалежності)
-
Zelta vārti
-
Kijevas-Pečeru Lauras Marijas Debessbraukšanas katedrāle (Успенський собор Києво-Печерської лаври)
-
Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Kijevas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 11.1 (52) |
17.3 (63.1) |
22.4 (72.3) |
30.2 (86.4) |
33.6 (92.5) |
35.0 (95) |
39.4 (102.9) |
39.3 (102.7) |
33.8 (92.8) |
27.9 (82.2) |
23.2 (73.8) |
14.7 (58.5) |
39.4 (102.9) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −0.9 (30.4) |
0.0 (32) |
5.6 (42.1) |
14.0 (57.2) |
20.7 (69.3) |
23.5 (74.3) |
25.6 (78.1) |
24.9 (76.8) |
19.0 (66.2) |
12.5 (54.5) |
4.9 (40.8) |
0.0 (32) |
12.5 (54.5) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −3.5 (25.7) |
−3 (27) |
1.8 (35.2) |
9.3 (48.7) |
15.5 (59.9) |
18.5 (65.3) |
20.5 (68.9) |
19.7 (67.5) |
14.2 (57.6) |
8.4 (47.1) |
1.9 (35.4) |
−2.3 (27.9) |
8.4 (47.1) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −5.8 (21.6) |
−5.7 (21.7) |
−1.4 (29.5) |
5.1 (41.2) |
10.8 (51.4) |
14.2 (57.6) |
16.1 (61) |
15.2 (59.4) |
10.2 (50.4) |
4.9 (40.8) |
0.0 (32) |
−4.6 (23.7) |
4.9 (40.8) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −31.1 (−24) |
−32.2 (−26) |
−24.9 (−12.8) |
−10.4 (13.3) |
−2.4 (27.7) |
2.4 (36.3) |
5.8 (42.4) |
3.3 (37.9) |
−2.9 (26.8) |
−17.8 (0) |
−21.9 (−7.4) |
−30.0 (−22) |
−32.2 (−26) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 36 (1.42) |
39 (1.54) |
36 (1.42) |
46 (1.81) |
57 (2.24) |
82 (3.23) |
72 (2.83) |
61 (2.4) |
58 (2.28) |
40 (1.57) |
48 (1.89) |
44 (1.73) |
619 (24.37) |
| Sniegputenis cm (collas) | 9 (3.5) |
11 (4.3) |
7 (2.8) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
2 (0.8) |
5 (2) |
34 (13.4) |
| Vidējais lietaino dienu skaits | 8 | 7 | 9 | 13 | 14 | 15 | 14 | 11 | 14 | 12 | 12 | 9 | 138 |
| Vidējais sniegaino dienu skaits | 14 | 13 | 7 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 3 | 12 | 51 |
| % gaisa mitrums | 83 | 80 | 74 | 64 | 62 | 67 | 68 | 67 | 74 | 77 | 85 | 86 | 74 |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 31.0 | 56.5 | 124.0 | 180.0 | 279.0 | 270.0 | 310.0 | 248.0 | 210.0 | 155.0 | 60.0 | 31.0 | 1 954,5 |
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kijeva |
 |
Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||||||
|
