Konkurence ir viens no faktoriem, kas liek izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus, attīstīt un pilnveidot esošos, kā arī uzlabot produktu kvalitāti, drošību un dizainu. Mūsdienās konkurence vairs nepastāv tikai vienas nozares vai valsts ietvaros, bet gan plašākā starptautiskā mērogā.
Ādams Smits pirmais formulē konkurences jēdzienu kā sāncensību, kas paaugstina cenas (līdz ar piedāvājuma samazināšanu) un samazina cenas (līdz ar pārlieku lielu piedāvājumu).[2]
Konkurence ir tā, kas nosaka, virza un attīsta uzņēmuma spēju pielāgoties konkurences prasībām un šajā procesā turpina attīstīties. Konkurence veicina jaunu tehnoloģiju radīšanu, samazina cenas, uzlabo kvalitāti un paplašina klientam piedāvāto produktu un pakalpojumu klāstu. Konkurences jēdziens ir cieši saistīts ar uzņēmuma konkurences priekšrocību radīšanu.
Konkurence ir ekonomiska sacensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, kas sacenšas viena veida vai aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā. Tā ir cīņa par pircēju, par noteicošo lomu tirgū vai kādā tirgus daļā.[3]
Konkurence ir brīva no administratīviem žņaugiem un detalizētiem priekšrakstiem, taču tā nedrīkst ignorēt valsts likumdošanu, obligātos valsts apstiprinātos noteikumus un likumus konkurences jomā. Konkurenci Latvijā regulē Konkurences likums.
Konkurence ir tirgus ekonomikas neatņemama sastāvdaļa, galvenais stimuls attīstīt ražošanu (pakalpojumus), efektīvi saimniekot. Tirgus dalībnieku ekonomiskā uzvedība ir organiski saistīta ar konkurenci.[4]
Konkurence var izpausties kā sacensība tirgū, lai iegūtu labākus rezultātus, tā var kalpot kā tirgus mehānisma elements, kas ļauj līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu un tā var būt kā kritērijs, pēc kura nosaka nozares tirgus tipu.
