Okeāniskā Zemes garoza
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Okeāniskā Zemes garoza" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem. Okeāniskā Zemes garoza sastāv galvenokārt no mafiskajiem iežiem jeb simas. Okeāniskā Zemes garoza ir plānāka nekā kontinentālā Zemes garoza (sials) - tā parasti ir plānāka par 10 kilometriem. Taču okeāniskā Zemes garoza ir no blīvāka materiāla - vidējais blīvums ir 3,2 - 3,3 g/cm³.
Tiek vērtēts, ka kopējā okeāniskās Zemes garozas masa ir 5,9×1018 tonnu - 0,1% no visas Zemes masas jeb 21% no visas Zemes garozas masas. Okeāniskā Zemes garoza aizņem ap 60% Zemes virsmas.
Okeāniskā Zemes garoza tāpat kā kontinentālā Zemes garoza atrodas izostatiskā līdzsvarā ar zem tās esošo mantijas augšējo daļu - astenosfēru. Robežu starp astenosfēru un okeānisko Zemes garozu sauc par Mohorovičiča robežu ("Moho").
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Okeāniskās Zemes garozas vidējais biezums ir 7 km un tai ir noteikta uzbūve, kas tai raksturīga jebkurā Zemes vietā. Tāpat kā kontinentālā Zemes garoza, tā sastāv galvenokārt no silīcija un skābekļa, taču tajā ir salīdzinoši vairāk magnija. Virzienā no augšas uz leju okeāniskajai Zemes garozai ir šādi slāņi:
- Virsējo garozas slāni veido plāns nogulumiežu slānis. Vietām nogulumu nav un nekur okeānā tie nepārsniedz 1 km biezumu. Lielākā daļa nogulumu ir māli un mirušā planktona čaulas. Tuvāk vidusokeāniskajām grēdām nogulumu slānis nav vispār vai ir ļoti plāns un attālinoties no šīs grēdas tas kļūst biezāks.
- Zem nogulumiežiem atrodas bazalts - zemūdens vulkānu "izlietas" bazalta iežu kārtas;
- Daiku komplekss, kas sastāv no bazalta daikām, kas ievietota viena otrā;
- Saslāņotas bāziskas intrūzijas no rupjgraudaina gabro, kas veidojas vidusokeāniskajās grēdās, 2 - 4 km dziļi novietotās magmatiskajās kamerās.
- Mantija, kas sastāv no dunītiem un peridotītiem. Šie ieži var būt gan piederīgi mantijai, gan arī veidojušies, kristalizējoties Zemes garozai. Ja tie ir piederīgi Zemes garozai, iežu kristāli orientēti haotiski. Savukārt mantijas iežu graudi orientēti saskaņā ar savām reoloģiskajām īpašībām.
Vietās, kur atrodas mantijas kupoli, okeāniskā Zemes garoza var būt biezāka - līdz 20 km. Šādās vietās atrodas okeāniskās salu grupas un okeāniskie plato.
| Elements | Daļa % | Savienojums | Daļa % |
|---|---|---|---|
| O | 49,5 | SiO2 | 49,4 |
| Si | 23,1 | ||
| Al | 4,1 | Al2O3 | 15,4 |
| Fe | 6,8 | FeO | 10,1 |
| Mg | 4,6 | MgO | 7,6 |
| Ca | 8,9 | CaO | 12,5 |
| Na | 1,0 | Na2O | 2,6 |
| K | 0,1 | K2O | 0,3 |
| Kopā | 98,1 | Kopā | 97,9 |
Dzīves cikls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Maksimālais mūsdienu okeāniskās Zemes garozas vecums nepārsniedz 156 miljonus gadu (citi avoti - 200 miljoni gadu) un lielākā daļa ir jaunāka par 100 miljoniem gadu. Visvecākā zināmā okeāniskā Zemes garoza atrodas Pidžafetas ieplakā Klusajā okeānā un tā veidojusies juras periodā pirms 156 miljoniem gadu.
Okeāniskā Zemes garoza nepārtraukti rodas no jauna vidusokeāniskajās grēdās un virzās prom no tās (spredings). Attālinoties no vidusokeāniskajām grēdām tā atdziest un kļūst blīvāka, uz tās veidojas nogulumu sega.
Vidusokeāniskajās grēdās līdz ar jaunas Zemes garozas veidošanos notiek arī viegli šķīstošo vielu izšķīšana okeāna ūdenī.
Pie konverģences robežām notiek okeāniskās Zemes garozas subdukcija - tā paiet zem citas Zemes garozas daļas - parasti zem kontinentālās Zemes garozas un atkal iekļaujas mantijas sastāvā. Pie subdukcijas zonām okeāniskās Zemes garozas ieži sākotnēji tiek metamorfizēti, pārveidojoties par eklogītiem. Eklogīti ir blīvāki kā vairums Zemes garozas iežu un tāpēc tie grimst dziļāk mantijā, tajā izkūstot. Sākotnēji tie atrodas starp augšējo un apakšējo mantiju ap 660 km dziļumā un vēlāk nokļūst apakšējā mantijā.
Spredinga un subdukcijas dēļ okeāniskā Zemes garoza nekad nav tik veca kā vairums kontinentālās Zemes garozas.
Nereti okeāniskās Zemes garozas gabali iekļaujas kontinentos - šādus masīvus sauc par ofiolītiem. Gadās arī, ka lielāki okeāniskās Zemes garozas nogabali iekļaujas kontinetālajā Zemes garozā, izkļūstot no spredinga cikla. Pie šādiem nogabaliem pieder arī Kaspijas jūras ieplakas ziemeļu daļa - daļa speciālistu uzskata, ka tās apakšējā daļa ir devona laikmetā radusies okeāniskā Zemes garoza.
Paretam okeāniskā Zemes garoza var nokļūt arī virs kontinentālās Zemes garozas (obdukcija). Šādi veidojas vislielākie ofiolītu kompleksi, piemēram, Semailas ofiolītu komplekss Omānā un Apvienotajos Arābu Emirātos.
Ik gadu Zemes vidusokeāniskajās grēdās rodas 3,4 km² jaunas okeāniskās Zemes garozas, kuras tilpums ir ap 24 km³ un masa - 7×1010 tonnas.
Magnētiskās līnijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Magnetizētās dzelzs daļiņas okeāniskās Zemes garozas iežos tiek orientētas pēc tās veidošanās brīdī esošā Zemes magnētiskā lauka. Iezim atdziestot daļiņas tiek fiksētas ieža masā. Tā kā ik pēc kāda laika notiek Zemes magnētiskā lauka reversija, okeāniskajā Zemes garozā tās tiek ierakstītas kā milzīgā magnetofona lentē. Virzoties prom vidusokeāniskās grēdas ir vērojama regulāra pozitīva un negatīva magnētisma mija.