Korejiešu popmūzika
| Korejiešu popmūzika | |
|---|---|
| Stila izcelsme | korejiešu mūzika, eksperimentālā mūzika, popmūzika, gospelis, ritmblūzs, hiphops, džezs, mūsdienu tautas mūzika, klasiskā mūzika, kantrimūzika, rokmūzika, regejs, elektroniskā deju mūzika |
| Kultūras izcelsme | 1990. gadu sākumā Dienvidkorejā |
| Tipiski instrumenti | balss, bungu mašīna, basģitāra, taustiņinstrumenti, klavieres, semplers, sekvenceris, sintezators, vokoders |
| Popularitāte | Āzijā, Eiropā, Amerikā |
| Citas tēmas | |
| japāņu popmūzika | |

Korejiešu popmūzika jeb saīsinājumā korejiešu pops (angļu: K-pop, saīsinājumā no Korean pop[1][2]; korejiešu: 케이팝) ir popmūzikas žanrs, kas radies Dienvidkorejā. Korejiešu popmūzikai ir ļoti plašs žanru iezīmju spektrs, sākot no deju mūzikas un elektroniskās popmūzikas līdz ritmblūzam un hiphopam. Turklāt tas ir ne tikai mūzikas žanrs, bet arī subkultūra, kas populāra jauniešu vidū visā pasaulē.
Pirmais korejiešu popmūzikas izpildītājs, kam izdevās iegūt vispasaules slavu, bija dziedātājs un reperis PSY, kura dziesmas Gangnam Style videoklips 2012. gadā saņēma MTV Eiropas mūzikas balvu kā labākais videoklips[3] un 2012. gada beigās ar 805 miljoniem skatījumu kļuva par skatītāko videoklipu YouTube vietnē.[4][5] 2020. gada septembrī šim videoklipam YouTube vietnē bija 3,8 miljardi skatījumu.
Populāri mākslinieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- SHINee
- 'BTS
- Big Bang
- PSY
- Blackpink
- EXO
- 2NE1
- Girls' Generation
- GOT7
- Twice
- Seventeen
- Monsta X
- Red Velvet
- CLC
- Weki Meki
- Momoland
- Pristin
- F(x)
- JBJ
- Super Junior
- T-ara
- TVXQ
- Wonder Girls
- K.A.R.D
- (G)I-dle
- NCT
- VIXX
- NU'EST
- BTOB
- Sunmi
- IU
- Hyuna
- Super M
- Ateez
- X1
- UP10TION
- 1THE9
- Victon
- Stray Kids
- I.O.I
- Wanna One
- IZ*ONE
- Golden Child
- The Boyz
- Mamamoo
- AB6IX
- Pentagon
- WOODZ
- Chungha
- TXT
- Ive
- NMIXX
- P1harmony
- Iz*One
- Enhypen
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par korejiešu populārās mūzikas aizsākumu var uzskatīt amerikāņu misionāra Henrija Epencellera (Henry Appenzeller) darbību, kuras gaitā viņš skolās mācīja britu un amerikāņu dziesmas. Korejiski tās dēvēja par čanga, tām bija Rietumu melodijas un korejiešu vārdi. Japānas virskundzības laikā (1910—1945) korejieši ar šīm dziesmām izteicās pret japāņu īstenoto apspiešanu.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Todd Joseph Miles Holden, Timothy J. Scrase. Medi@sia: Global Media/tion In and Out of Context (angļu valoda). Taylor & Francis, 2006. 144. lpp. ISBN 978-0-415-37155-1. Skatīts: 2013-10-02.
- ↑ Jan Laurens Hartong. Musical Terms Worldwide: A Companion for the Musical Explorer (angļu valoda). Semar Publishers, 2006. 15. lpp. ISBN 978-88-7778-090-4. Skatīts: 2013-10-02.
- ↑ «Nākotnē Eiropā dominēs Āzijas un Dienvidamerikas popmūzika». tvnet.lv. 2012. gada 13. novembris. Skatīts: 2013. gada 2. oktobrī.
- ↑ «Gangnam Style - visu laiku skatītākais YouTube video». tvnet.lv. 2012. gada 24. novembris. Skatīts: 2013. gada 2. oktobrī.
- ↑ «'Gangnam Style' kļūst par visu laiku skatītāko 'YouTube' video». Delfi. 2012. gada 24. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. Augustsss. Skatīts: 2013. gada 2. oktobrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: korejiešu popmūzika |
- Korejiešu popmūzikas oficiālais YouTube kanāls
- Billboard Korea K-Pop Hot 100 Arhivēts 2014. gada 9. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
| Šis ar mūzikas žanriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar Dienvidkoreju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||