Pāriet uz saturu

Mūsdienu tautas mūzika

Vikipēdijas lapa
Mūsdienu tautas mūzika
Stila izcelsme tradicionālā tautas mūzika
Kultūras izcelsme 20. gadsimta beigās (Latvijā), 20. gadsimta sākumā (citur pasaulē)
Tipiski instrumenti jebkuri tradicionālie instrumenti
Popularitāte 20. gadsimta beigās, tagad subkultūras žanrs.
Atvasinātas formas populārā mūzika, blūzs, džezs
Apakšžanri
balādes, bērnu dziesmas, protesta dziesmas u.c.
Jauktie žanri
elektrofolks, folkmetāls, folkroks, neofolks, space music
Vietējā estrāde
Auļi, Daba San, Dārdi, Iļģi, Rikši, Zāle, Zari

Mūsdienu tautas mūzika jeb postfolklora[1] ir mūzikas žanrs, kas ir radies rūpnieciskajā kultūrā modernisma vai postmodernisma apstākļos no tradicionālās tautas mūzikas, tostarp tautasdziesmām. Tautas mūzikai sajaucoties ar citu žanru mūziku, laika gaitā veidojušies vairāki jauktie žanri, piemēram, elektrofolks (ar elektronisko mūziku), folkmetāls (ar smago metālu), folkroks (ar rokmūziku) un neofolks (ar industriālo mūziku). Savukārt, mūsdienu tautas mūziku, kurā apvienoti dažādu pasaules tautu mūzikas elementi, sauc par pasaules mūziku.

Latvijā par mūsdienu tautas mūzikas aizsācējiem uzskata 1981. gadā izveidoto grupu Iļģi, kuru tolaik revolucionārās mūzikas raksturošanai mūzikas pētnieks un apskatnieks Klāss Vāvere izmantoja apzīmējumu „postfolklora”.[1] Kopš 1998. gada ik gadu kategorijā „Labākais tautas vai pasaules mūzikas albums” tiek pasniegta Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva „Zelta mikrofons”, ko visvairāk (piecas reizes) saņēmuši Iļģi, bet kopš 2005. gada izdevniecība „Lauska” reizi divos gados izdod mūsdienu tautas mūzikas izlasi „Sviests”.[2][1][3]

  1. 1 2 3 Uldis Rudaks (2011. gada 15. decembris). Sviests starp dzirnakmeņiem — Mūsdienu tautas mūzikas albums Sviests IV. Diena. Atjaunināts: 2017. gada 16. decembrī. "Tajā tika apkopotas dažādu grupu dziesmas, kuras pēc savas stilistikas atbilda pēc Iļģu (pārstāvēti arī šai albumā) revolucionārās uzdrīkstēšanās spēlēties ar tautas mūziku izgudrotā postfolkloras (autors — Klāss Vāvere) jeb mūsdienu tautas mūzikas žanra. Tas nozīmē, ka tā izklausās pēc tautas mūzikas, pat ja patiesībā tāda nebūt nav un mūziķiem gluži vienkārši tādu gribas sacerēt."
  2. ↑ Iznāk mūsdienu tautas mūzikas izlase 'Sviests II'. Delfi. 2007. gada 4. jūlijs. Atjaunināts: 2017. gada 16. decembrī.
  3. ↑ Kaspars Zaviļeiskis (2017. gada 26. jūnijs). Pilnīgs sviests visaugstākajā kvalitātē. Izlases 'Sviests 7' apskats. Delfi. Atjaunināts: 2017. gada 16. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mūsdienu_tautas_mūzika&oldid=3720407"