Koronārais X sindroms

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koronārais X sindroms raksturojas ar sāpēm krūtīs, bet koronārie sirds asinsvadi nav izmainīti. Vairumam pacientu ir konstatējami mikrovaskulāri bojājumi (kapilāros), tādēļ to mēdz saukt par mikrovaskulāro stenokardiju. Atsevišķi pētījumi ir atraduši saikni arī ar citām vazospastiskām asinsvadu slimībām, piemēram, Reino fenomenu vai migrēnu. Sāpju mehānisms nav līdz galam skaidrs, uzskata, ka tas saistīts ar nepietiekamu mazo asinsvadu paplašināšanos un pastiprinātu jutību pret vazokonstriktoriem. Mirstība no koronārā X sindroma ir salīdzinoši zema, lai gan ir augsts hospitalizācijas risks.[1]

Diagnostika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koronārais X sindroms ir lielākoties diagnosticēts uz izslēgšanas metodi.

Raksturīgā triāde:

  1. Tipiska slodzes ierosināta stenokardija
  2. Miokarda išēmija lēkmes laikā vai elektrokardiogrāfiskajā slodzes testā vai citos attēldiagnostikas slodzes testos
  3. Normālas koronārās artērijas angiogrammā (sašaurinājums mazāk nekā 20%)

Stenokardijas lēkmes ir samērā bieži, pat vairākas reizes nedēļā. Vairumā gadījumu tās ir stabilas, tāpēc var atgādināt hronisku stabilu stenokardiju.

Pacientiem bieži mēdz būt arī arteriālā hipertensija ar kreisā kambara hipertrofiju.

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās izvēles preparāti:

Otrās izvēles preparāti:

  • Trimetazidīns (sirds šūnu metabolisma uzlabotājs) un nikorandils (asinsvadu paplašinošs)

Trešās izvēles preparāti:

  • Aminofilīns, kas var samazināt sāpes.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Klīniskā medicīna 1. grāmata Autors Profesora Aivara Lejnieka redakcijā ISBN 978-9984-813-27-1 Izdevniecība Medicīnas apgāds SIA Gads 2010 Lappuses 942