Kosmos-140

Kosmos-140
Космос-140
KA veids	Kosmosa kuģis
Izgatavotāji	OKB-1
Bāzes platforma	Sojuz (7K-OK)
Sērijas Nr.	3
Apkalpe	0
Starta datums	09.02.1967. 03:21 UTC
Starta vieta	Baikonura 1/5
Nesējraķete	Sojuz
Nolaišanās	09.02.1967.
Nolaišanās vieta	Arāla jūra, PSRS
Lidojuma ilgums	~ 48 stundas
NSSDC ID	1967-009A
SCN	02667
Masa	6450 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Slīpums	51,7°
Periods	88,5 min
Programma Sojuz
Iepriekšējais Nākamais 7K-OK № 1 Sojuz-1

Kosmos-140 (Космос-140) jeb 7K-OK № 3 bija PSRS Sojuz kosmosa kuģa bezpilota izmēģinājumu lidojums. Palaists orbītā 1967. gada februārī.

Pēc sākotnējās Sojuz programmas pirmajiem diviem kosmosa kuģa 7K-OK eksemplāriem bezpilota režīmā orbītā bija jāveic saslēgšanās. Nākamie kuģi bija paredzēti pilotējami. Pēc tam, kad pirmie divi (7K-OK № 2 un 7K-OK № 1) piedzīvoja nopietnas neveiksmes, tika nolemts trešo 7K-OK pārkonfigurēt no pilotējamā un bezpilota.

7K-OK № 3 palaists 1967. gada 7. februārī 03:21 UTC ar nesējraķeti Sojuz no Baikonuras kosmodroma. Kosmosa kuģis bija ievadīts zemākā orbītā nekā plānots: 238 × 172 km. Orbītas 5. apriņķojumā tika veikts orbītas korekcijas manevrs. Nākamajā sakaru seansā tika secināts, ka 7K-OK № 3 nav pagriezies pret Sauli un saules baterijas nav uzlādējušas akumulatorus. Bez tam izrādījās, ka astroorientācijas sistēmas darba viela ir samazinājusies līdz 50 %. 22. apriņķojumā veikta vēl viena orbītas korekcija, apogeju paaugstinot līdz 310 km, bet perigeju — līdz 220 km. Pēc tam izrādījās, ka orientācijas un pagriešanās pret Sauli komandas nebija izpildītas, kā arī astroorientācijas sistēmas darba viela bija pilnībā iztērējusies. Bija skaidrs, ka kosmosa kuģi. Arī nākamajā sakaru seansā, 29. apriņķojumā kosmosa kuģi neizdevās pagriezt pret Sauli. Elektroenerģijas trūkuma dēļ tika nolemts veikt nolaišanos 33. apriņķojumā.

Nolaišanās laikā izmantota jonu orientācija. Pirmās minūtes nolaižoties noritēja kā paredzēts. Pēc izpletņa atvēršanās nestrādāja ultraīsviļņu raidītāji, bet īsviļņu raidītāji darbojās slikti, tāpēc meklētājlidmašīnas nevarēja nopeilēt nolaižamā aparāta nosēšanās vietu. Dažas minūtes pēc nolaišanās izdevās saklausīt vājus īsviļņu signālus, un tika noteikta aptuvena nosēšanās vieta: Arāla jūras rajons. Pēc četrām stundām nolaižamais aparāts tika atrasts uz ledus Arāla jūrā, 11 km no krasta, aptuveni 510 km no plānotās nolaišanās vietas. Neilgi pēc tam tas nogrima, uz ledus palika izpletnis. Nolaižamo aparātu no 10 metru dziļuma izdevās izcelt pēc četrām dienām.

Nolaišanās laikā karstuma vairogā bija izdedzis caurums. Tas bija radies tāpēc, ka, uzstādot tehnoloģisko aizbāzni, tika bojāta siltumizolācija

Ārējās saites

• Каманин Николай Петрович. СКРЫТЫЙ КОСМОС. КНИГА 2-я. 1964—1966 ГГ.
• Черток Б. Е. РАКЕТЫ И ЛЮДИ. Книга III. Глава 5. Рождение «Союзов» Arhivēts 2017. gada 24. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• Soyuz 9 (7K-OK, non docking) Gunter Dirk Krebs