Kotingu dzimta
| Kotingu dzimta Cotingidae (Bonaparte, 1849) | |
|---|---|
_-San_Diego_Zoo-8.jpg) Peru klinšugailītis (Rupicola peruvianus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Tirāniņu apakškārta (Tyranni) |
| Infrakārta | Tirāniņu infrakārta (Tyrannides) |
| Dzimta | Kotingu dzimta (Cotingidae) |
 Kotingu dzimta Vikikrātuvē | |
Kotingu dzimta (Cotingidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirāniņu apakškārtai (Tyranni). Kotingu dzimtā ir 66 sugas, kas iedalītas 25 ģintīs.[1] Kotingu dzimtas putni dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu biomā. Tie uzturas mežos un mežmalās, un pamatā barojas ar kukaiņiem un augļiem.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kotingu dzimtas putni ir ļoti dažādi, iespējams visdaudzveidīgākā zvirbuļveidīgo kārtas dzimta. Tomēr dažas iezīmes tiem ir kopīgas, kā plats knābis ar līku galu, noapaļota spārnu forma un spēcīgas kājas. Mazākais kotingu dzimtā ir Atlantijas zeltgalvītis (Calyptura cristata), kas ir tikai 8 cm liels, bet lielākais ir Amazones lietussargputns (Cephalopterus ornatus), kura ķermeņa garums sasniedz 50 cm. Pēdējos gados veicot DNS pētījumus kotingiem, dažas ģintis ir izdalītas no kotingu dzimtas un sistematizētas titiru dzimtā (Tityridae). Joprojām neskaidra ir Atlantijas zeltgalvīša vieta sistematizācijā. Lai arī kādreiz tas tika sistematizēts kā kotingu dzimtas putns, tomēr mūsdienās oficiāli tiek rakstīts, ka dzimta nav zināma.[2]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzu sugu tēviņi, kā, piemēram, klinšugailīšu ģints (Rupicola) tēviņi ir ļoti koši un krāsaini, bet mātītes ir mazāk košas, gaišākas un pelēcīgākas. Daudzām sugām par putnēniem rūpējas tikai mātīte. Toties tēviņi veido viendzimuma barus. Bet ir sugas, kā sarkanrīkles augļuvārna (Querula purpurata), kas veido jaukta dzimuma grupas, kuras palīdz dominējošai mātītei audzināt putnēnus.[3] Arī ligzdas kotingu dzimtas putniem ir ļoti dažādas. Dažas ir tik vaļīgi vītas, ka no apakšas ligzdā var redzēt olu, toties šādas ligzdas plēsīgajiem putniem ir grūti pamanāmas. Citas sugas būvē stabilas, klasiskas bļodas formas ligzdas, bet klinšugailīši ligzdu veido no dubļiem un stiprina pie klints sienas.[3]
Klasifikācja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kotingu dzimta (Cotingidae)[1]
- ģints: Atlantijas kotingi (Tijuca)
- ģints: Auggriezēji (Phytotoma)
- ģints: Augļukotingi (Pipreola)
- ģints: Baltvaigu kotingi (Zaratornis)
- ģints: Bezdelīgastes kotingi (Phibalura)
- ģints: Brazīlijas kotingi (Xipholena)
- ģints: Cekulainie kotingi (Ampelion)
- ģints: Garastes pihas (Snowornis)
- ģints: Kailkakla augļuvārnas (Gymnoderus)
- ģints: Kapucīnputni (Perissocephalus)
- ģints: Klinšugailīši (Rupicola)
- ģints: Kotingi (Cotinga )
- ģints: Lietussargputni (Cephalopterus)
- ģints: Melnsejas kotingi (Conioptilon)
- ģints: Ogu kotingi (Carpornis)
- ģints: Panamas kotingi (Carpodectes)
- ģints: Peru kotingi (Doliornis)
- ģints: Pihas (Lipaugus)
- ģints: Purpura augļuvārnas (Haematoderus)
- ģints: Rudās augļuvārnas (Pyroderus)
- ģints: Sarkanie kotingi (Phoenicircus)
- ģints: Sarkanrīkles augļuvārnas (Querula)
- ģints: Sarkanrīkles kotingi (Porphyrolaema)
- ģints: Zvanuputni (Procnias)
- ģints: Zvīņainais augļukotings (Ampelioides)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Cotingas, manakins, tityras, becards, 2020
- ↑ «A classification of the bird species of South America». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. martā. Skatīts: 2007. gada 15. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 Prum, Richard O.; Snow, David W. (2003). "Cotingas". In Christopher Perrins (Ed.). Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 432–433. ISBN 1-55297-777-3.