Pāriet uz saturu

Zvanuputni

Vikipēdijas lapa
Zvanuputni
Procnias (Iligers, 1811)
Bārdainais zvanuputns (Procnias averano)
Bārdainais zvanuputns (Procnias averano)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaTirāniņu apakškārta (Tyranni)
InfrakārtaTirāniņu infrakārta (Tyrannides)
DzimtaKotingu dzimta (Cotingidae)
ĢintsZvanuputni (Procnias)
Zvanuputni Vikikrātuvē

Zvanuputni (Procnias) ir zvirbuļveidīgo kārtas un kotingu dzimtas putnu ģints, kas apvieno 4 dziedātājputnu sugas. Šie putni sastopami ierobežotos tropu vai subtropu mitros mežu reģionos, bieži vien zemos kalnos vai kalnu pakājē. Kā norāda viņu parastais nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla zvana skaņu.

Trīs no četrām sugām ir sastopamas tikai Dienvidamerikā, savukārt pēdējā, trīsūsu zvanuputns sastopams tikai Centrālamerikas dienvidos.[1]

Kopīgās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs ģints sugas putni ir lielākie kotingi, kuru garums ir aptuveni 28 cm tēviņiem un 27 cm mātītēm. Šiem putniem raksturīgs skaidrs seksuālais dimorfisms. Tēviņiem pārsvarā ir balts apspalvojums ar bārdu vai atkailinātu zodu un rīkles ādu. Tēviņiem ir ļoti skaļas, dziļas balsis, kuras var dzirdēt tālu džungļos. Mātītēm nav bārdas un kailas rīkles ādas, un to apspalvojums lielākoties ir olīvkrāsas ar dzeltenīgām joslām. Zvanuputni pārsvarā ēd augļus.

Zvanuputnu ģints (Procnias)

Ģintī ietilpst 4 sugas:[2]

  1. Snow, David W. (2004). "Family Cotingidae (Cotingas)". In del Hoyo, J.; Elliott, A.; Christie, D.A. (eds.). Handbook of the Birds of the World. Vol. 9: Cotingas to Pipits and Wagtails. Barcelona, Spain: Lynx Edicions. pp. 32—108 [104—105]. ISBN 978-84-87334-69-6.
  2. Gill, Frank; Donsker, David; Rasmussen, Pamela, eds. (July 2021). "Cotingas, manakins, tityras, becards". IOC World Bird List Version 11.2. International Ornithologists' Union. Retrieved 7 December 2021.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]