Krāslavas Valsts ģimnāzija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Krāslavas ģimnāzija)
Jump to navigation Jump to search
Krāslavas Valsts ģimnāzija
Krāslavas Valsts ģimnāzija.jpg
Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī (1923-1972)
Atrašanās vieta
Raiņa iela 25, Krāslava, Karogs: Latvija Latvija
Informācija
Skolas tips valsts ģimnāzija
Dibināta 1923 (1993)
Direktors Jānis Tukāns
Mājaslapa

Krāslavas Valsts ģimnāzija ir Krāslavas skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu.

Skolas nosaukumu maiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1923. - Krāslavas ģimnāzija
  • 1926. - Krāslavas Valsts vidusskola
  • 1930. - Krāslavas Valsts ģimnāzija
  • 1944. - Krāslavas 1. vidusskola
  • 1993. - Krāslavas ģimnāzija
  • 2008. - Krāslavas Valsts ģimnāzija

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavā jau 18. gadsimtā atradās Livonijas vaivadijas izglītības centrs, ko bija izveidojis Jezuītu ordenis. 1757.-1842. gadā miestā darbojās katoļu seminārs, vēlāk apriņķa skola, bet 1811. - 1815. gadā jezuītu ģimnāzija.

Jau drīz pēc Latgales atbrīvošanas cīņām 1923. gadā bijušajā grāfu Plāteru pilī atvēra Krāslavas ģimnāziju, kuras pirmā direktore bija Valērija Seile, pēc tam Jānis Priedītis. Rudenī ģimnāzijā atvēra trīs klases, kurās uzņēma 45 skolēnus. 1925. gadā izveidoja četrklasīgo humanitārā tipa ģimnāziju, kuru 1926. gadā absolvēja pirmie 6 ģimnāzisti. Mācību valoda bija latviešu valoda, izcila vieta bija iedalīta latīņu valodas un vācu valodas apguvei. 1920. gadu beigās skolā mācīja vēsturnieks-arheologs Rauls Šnore.

1926. gadā ģimnāziju pārdēvēja par Krāslavas Valsts vidusskolu, bet 1930. gadā par Krāslavas Valsts ģimnāziju. Pēc Latvijas okupācijas sākās represijas pret ģimnāzijas skolotājiem un skolēniem. 1941. gada 14. jūnijā arestēja un deportēja trīs skolotājus un sešus skolēnus, nacistu okupācijas laikā nošāva aptuveni 50 ebreju skolēnus un absolventus, 1942. gadā nošāva ģimnāzisti M. Krumpāni. 1944. gadā skolu pārdēvēja par Krāslavas 1. vidusskolu, 1949. gadā sadedzināja visas skolas bibliotēkas grāmatas, kuras bija izdotas līdz 1940. gadam.[1]

Pēc 1950. gada skolā sāka ražošanas apmācību, vecajos muižas staļļos ierīkoja darbnīcas, kur izgatavoja un laboja skolas mēbeles, apguva mašīnmācību. Skolai bija arī savs ābeļdārzs, sakņu dārzs, siltumnīca. Telpas apkurināja ar malku, kuras sagatavošanā piedalījās arī vecāko klašu skolēni. 1972. gadā 1. vidusskolu no vecās pils ēkas pārcēla uz ēku Raiņa ielā 25, kas 1964. gadā bija uzcelta 2. vidusskolas vajadzībām.

1993. gada 17. maijā par godu skolas 70. jubilejai atjaunoja Krāslavas ģimnāzijas nosaukumu, bet sākumskolas klases pārcēla uz ēku Āronsona ielā 3. 2008. gadā skolai piešķīra Valsts ģimnāzijas statusu.

Skolas vadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1923. - Valērija Seile
  • 1923. – 1928. Jānis Priede
  • 1928. – 1935. Staņislavs Jaudzems
  • 1935. – 1936. Jānis Miglinieks
  • 1936. – 1940. Izidors Ancāns
  • 1940. – 1944. Jānis Osīts
  • 1944. – 1945. Jans Mickevičs
  • 1945. – 1946. Olga Mutule
  • 1946. – 1947. Jāzeps Lunis
  • 1947. – 1949. Jānis Gineborgs
  • 1949. – 1951. Artūrs Vinčelis
  • 1951. – 1952. Viktorija Vjatere
  • 1952. – 1954. Zoja Vozņaka
  • 1954. – 1956. Iļja Pinamovs
  • 1956. – 1978. Jānis Voitiks
  • 1978. – 1979. Monika Smirnova
  • 1979. – 1987. Staņislavs Leikučs
  • 1987. – 1988. Viktorija Nalivaiko
  • 1988. – 1997. Arkādijs Petaško
  • 1997. – 2009. Gunārs Japiņš
  • no 2009. Jānis Tukāns

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izdotas divas skolas vēstures grāmatas -

  • "Atmiņu gaisma pār gadiem" (2002),
  • "Skola, tevī ieausts rīta spožums" (2008).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]