Alfreds Krūklis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Krūklis)
Alfreds Krūklis
jaunības foto (pēc 1948)
jaunības foto (pēc 1948)
Personīgā informācija
Dzimis 1921. gada 11. maijā
Krotes pagasts, Liepājas apriņķis Karogs: Latvija Latvija
Miris 2003. gada 17. maijā (82 gadi)
Salacgrīva
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks

Alfreds Krūklis (1921—2003) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs. Ar viņa tekstiem komponētas daudzas solo, estrādes, kora dziesmas, daudzas no tām kļuva tautā populāras ("Teic, kur zeme tā", "Mežrozīte").

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1921. gada 11. maijā Liepājas apriņķa Krotes pagasta Būdniekos (tagad Bunkas pagastā) zemnieka Andreja Krūkļa un viņa sievas Emīlijas ģimenē.[1] Mācījās Ata Kronvalda Krotes pagastskolā (līdz 1934), spēlēja mandolīnu un vijoli. Mācības turpināja Liepājas 1. ģimnāzijā (1934—1937), pēc tēva nāves Alfreds saimniekoja tēva saimniecībā, mācības beidza kā eksterns 1942. gadā. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā apprecējās un pārcēlās uz Rīgu, kur studēja LVU Arhitektūras fakultātē (1944—1948), publicēja dzejoli "Slēpotāja" laikrakstā "Padomju Students" (1946). Strādāja par redaktoru Telegrāfa aģentūrā LETA (1948—1949), izdeva dzejoļu krājumu "Pavasaris dzimtenē" (1953). Uzņemts Rakstnieku savienībā (1953).

Vēlāk strādāja Latvijas PSR Radioraidījumu un televīzijas komitejas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā (1956—1969), izdeva vairākus dzejas krājumus. Viņš atdzejoja dziesmu tekstus arī no angļu, krievu, spāņu, vācu valodām. Rakstīja tekstus muzikāliem, vokāli simfoniskiem darbiem, libretu Ģederta Ramana muzikālajai komēdijai "Kaijas bez jūras" (1960). Tulkoja Šekspīra "Venēcijas tirgotājs", K. Guckova "Uriels Akosta", A. Kasonas "Rītausmas dāma".

Miris 2003. gada 17. maijā Salacgrīvā, apbedīts Rīgas Meža kapos.[2]

Piemiņas vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krūkļa dzimto māju vietā ierīkota piemiņas vieta, kur zem mežābeles atrodas akmens sols un galds. Ik gadus maijā pie mežābeles notiek dzejnieka piemiņas un atceres pasākumi.[3]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Pavasaris dzimtenē" (dzejas krājums, 1953),
  • "Jūra šalc" (poēma, 1956),
  • "Zvaigžņu karavānas" (dzejas krājums, 1964),
  • "Tālu Sjerrā ir kāds kalns" (poēma skolas vecuma bērniem, 1966),
  • "Sarkanie rudens zirgi" (dzejas krājums, 1969),
  • "Ķiršu lietus" (dzejas krājums, 1977),
  • "Caur zilu mūža dzeju" (dzejas krājums, 1981),
  • "Vienas rozes dēļ" (dzejas krājums, 1985),
  • "Dziesmās ieputināts" (jaunatnei, 1986),
  • "Rozes uz barikādēm" (dzejas krājums, 1995),
  • "Svešinieks paradīzē" (stāstu krājums, 1995),
  • "Sapņu pārdevējs" (izlase un pirmpublicējumi, 1996),
  • "Skurba kā ceriņš" (mīlas lirika, 1997),
  • "Suņu karaļa kalendārs" (dzejoļi katram mēnesim, 1997),
  • "Atmiņu lauskas no manas dzīves un 33 jaunākie dzejoļi" (1997),
  • "Atnāc kaut sapnī" (dzejas krājums, 2000),
  • "Likteņa smīns" (dzejas krājums, 2002).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Klēvere M. Tīrskanība. Karogs, 1981, 5
  • Rūja V. Dziesmu vairoga kalējs. Krūklis A. Dziesmās ieputināts. Rīga: 1986

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]