Krūze (Latgales keramika)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Krūze (keramika))
Šis raksts ir par Latgales keramikas trauku. Par citām jēdziena krūze nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Krūze.
Krūze.
Krūze.

Krūze (latgaliešu: kona) ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, ko lieto dzērieniem, visbiežāk alum un pienam.

Siluetā krūze ir atvasināta no piena poda, medaunieka vai vāraunieka. Atvasinot no piena poda, krūzi veido ar ar spēcīgāk izvelvētu vēderu, mazliet sašaurinātāku kaklu, kā arī spēcīgi paplašinātām malām. Krūzes priekšpusē mala izliecas snīpītī, savukārt, no krūzes vēdera apakšas tās mugurpusē izveido spēcīgu, plakanu, ērtu lietošanai osu, kas nobeidzas pretvirzienā ar loku, saplūstot ar trauka kaklu zem krūzes malas. Atvasinot krūzi no medaunieka, veidojot to ar krūzei raksturīgo malu un kaklu, iegūst krūzi ar augsti uzrautiem pleciem. Šis krūzes veids nav visai ērts, jo ir nestabils, kas pamatojas uz augsto smaguma centru. Ir iespējams veidot krūzes arī no apvērsta medaunieka formas, iegūstot spraigu vēdera izliekumu un nolaidenus plecus. Šī veida slaidināto krūžu formas ir populāras. Atvasinot krūzes no vāraunieka vai tā apvērstas formas, saglabājot krūzei raksturīgās malas un kaklu, iegūst zemas, smagas, spraiga velmējuma krūzes.[1]

Tā kā krūzes lieto kā ikdienā, tā arī svētkos, tās rotā atšķirīgi. Vienkāršām ikdienas krūzēm dekorācijai izmanto virpas līkloci vai Austras koka ornamentu, ko ierauk ar otu. Goda krūzes rotā ar pielīmētiem punktiņiem, plastiskiem iespiedumiem, kā arī pielīmētiem svilpauniekiem. Krūzes vāpē no iekšpuses un ārpuses, neglazētu atstājot tikai ārpuses pašu apakšējo daļu. Krūžu darināšanā izpaužas meistara īpatnējā formu izjūta, taču to siluetos un rotājumos konstatējama Latgalei raksturīgās kopējās iezīmes.

Krūžu tilpumi ir dažādi. Lielās krūzes tiek izmantotas koplietošanai, mazākās — individuālai lietošanai, kurām neveido snīpīti. Veidojot vienādas formas, silueta, dekorējuma un vāpējuma krūzes, bet dažādu izmēru, iegūst krūžu servīzes.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Pujāts. Latgales keramika. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002. 240 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Pujāts. Latgales keramika. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002. 24.-25.. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]