Latgales keramika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latgales keramika ir tautas mākslas nozare — podniecība —, ar ko nodarbojas keramiķi—podnieki Latgalē. Latgales keramika ir kolektīvas mākslinieciskās darbības tips.

Kolektīva mākslinieciskā darbība jeb meistaru kopums veido pieredzi, kurā rod padomus atsevišķs tautas mākslas meistars — keramiķis, stiprinot tautas mākslas tradīcijas un to noturību. Meistaru kopums ir tradīcijas veidotājs un tālāknesējs, šim kopumam ir izvērsums telpā un laikā, pastāvot robežām.

Latgales keramikas centri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski izveidojies tautas keramikas centrs ir kolektīvās radošās darbības dzīves pamats — tradīciju, kanona, stila iemiesotājs, attīstītājs un sargs, etnosa kultūras nozīmīga daļa. Latgales keramikas centram ir raksturīgs darbnīcu blīvs izvietojums, podnieku savstarpēja pazīšanās, darba sakari, materiāla, morāla un tehniska savstarpēja izpalīdzība. Tautas keramikas centrus veido meistari, veselas podnieku dzimtas. Meistars savu amatu nodot mācekļiem, tā virzot mākslinieciskās kultūras bagātību uz priekšu.[1]

Latgales keramikas centri ir: Ziemeļlatgales podniecības centrs, Ludzas poddaru centrs un Latgales vidienes podniecības centrs, kas sevī ietver Pušas podniecību, Rušona ezera ziemeļu krasta podniecību un Silajāņu keramiku, kura ietver Podnieku sādžas, Vilcānu dzimtu, Paulānu dzimtu un citus meistarus.

Trauku formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbūves ziņā trauku formas ir saglabājušās līdz mūsu dienām. Nozīmīgākie saimniecības trauku tipi ir: vāraunieks, medaunieks, sloinīks, ķērne, ļaks, piena pods, kazelnieks, pārosis, pārinieks, bļoda, mazgājamā bļoda, sālnīca, krūze, vāzaunieks, vāze. Ludzas poddaru centram raksturīgas ir medalus krūzes, šķīvji galdu dekorējumiem, alus mucas, roku mazgājamie trauki, kugelnieki un peisahi, kā arī vāzītes - pārinieces.[2]

Citi izstrādājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgu lomu Latgales keramikā ieņem mūzikas instruments un bērnu rotaļlieta — svilpaunieks, svečturis un dekoratīvie sienas šķīvji. Ludzas poddaru centram raksturīgi ir pelnutrauki.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pujāts, Jānis. Latgales keramika. Rēzekne:Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002. 240 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pujāts, Jānis. Latgales keramika. Rēzekne:Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002. 11.-13. lpp.
  2. Pujāts, Jānis. Latgales keramika. Rēzekne:Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002. 20.-26.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]