Zane Kreicberga
| Zane Kreicberga | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 Zane Kreicberga 2018. gadā | ||||||
| Dzimusi | 1971. gada 26. jūnijā | |||||
| Mirusi |
2024. gada 11. jūnijā (52 gadu vecumā) Rīga, Latvija | |||||
| Nodarbošanās | režisore, pasniedzēja | |||||
| Darbības gadi | 1997–2024 | |||||
| Dzīvesbiedrs |
| |||||
| Bērni | Krišjānis Pērkons, Kārlis Jurģis Pērkons[2] | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Zane Kreicberga (dzimusi 1971. gada 26. jūnijā, mirusi 2024. gada 11. jūnijā) bija latviešu teātra režisore, dejotāja, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore un skatuves mākslas teorētiķe.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1997. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru un režisoru kursu. 2007. gadā ir ieguvusi akadēmisko maģistra grādu "Mākslās" ar specializāciju teātra režijā Latvijas Kultūras akadēmijā, 2020. gadā pabeigusi studijas LKA akadēmiskajā doktora studiju programmā "Mākslas" (apakšnozare — Kultūras teorija).
Viņas pētnieciskās intereses aptvēra laikmetīgās skatuves mākslas procesus, teātri sociālpolitiskā kontekstā, aktiermākslas teoriju un teātra izglītību. Viņa regulāri piedalījās starptautiskās zinātniskajās konferencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Zane Kreicberga strādājusi Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa bija viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Latvijas Kultūras akadēmiju 1997. gadā. Pirms tam Z. Kreicberga bija viena no vadošajām aktrisēm Anša Rūtentāla Kustību teātrī, kā arī piedalījās Māras Ķimeles godalgotajā izrādē "Rutes grāmata" (1994).
Latvijas Kultūras akadēmijā Z. Kreicberga ir veidojusi un vadīja Audiovizuālās un skatuves mākslas maģistra programmu. Paralēli darbam Latvijas Kultūras akadēmijā Zane bija Latvijas Jaunā teātra institūta aktivitāšu ierosinātāja un īstenotāja, viena no Starptautiskā Jaunā teātra festivāla Homo Novus kuratorēm, daudzu starptautisku projektu vadītāja.
Akadēmijā viņa ir veidojusi un vadījusi Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas bakalaura apakšprogrammu kopā ar profesori Ingu Pērkoni, Audiovizuālās un skatuves mākslas un producēšanas bakalaura apakšprogrammu kopā ar lektori Antru Cilinsku un Teātra mākslas maģistrantūras programmu.
Z. Kreicberga iestudējusi izrādes Nacionālajā, Liepājas, Valmieras, Latvijas Leļļu, Jaunajā Rīgas teātrī un Neatkarīgajā teātrī "Skatuve", vairākas kameroperas, kā arī realizējusi virkni neatkarīgu mākslu sintēzes projektu un koncertu režiju, lielākoties sadarbībā ar Latvijas Radio kori.
Viņas režisētā elektroakustiskā pastaiga "Pasaka par Kurbadu" Cēsu Mākslas festivālā saņēma Lielo mūzikas balvu kā labākais mūzikas uzvedums (2010), bet teātrī "Skatuve" iestudētā izrāde "Jokdara Bustera pasaule" ieguvusi "Spēlmaņu nakts" balvu kā labākā izrāde bērniem (1998).
Mirusi 2024. gada 11. jūnijā pēc smagas onkoloģiskas slimības.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ieva Rupenheite. «Viņus arī saskaitīja». Diena, 1998. gada 1. augusts. Skatīts: 2024. gada 17. jūnijs.
- ↑ 2,0 2,1 «Īsi pirms nāves režisore Zane Kreicberga apprecējās, atklājuši tuvāki». Apollo. 2024. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 3. augustā.
- ↑ «Mūžībā devusies teātra režisore un pasniedzēja Zane Kreicberga». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2024. gada 11. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 11. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zane Kreicberga izrades.lv
 | Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |