Latvijas Leļļu teātris
| Latvijas Leļļu teātris | |
|---|---|
  Latvijas Leļļu teātris | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′4.14″N 24°7′18.03″E / 56.9511500°N 24.1216750°EKoordinātas: 56°57′4.14″N 24°7′18.03″E / 56.9511500°N 24.1216750°E |
| Dibināta(-s) | 1944. gadā |
| Vadība | |
| Direktors | Mārtiņš Eihe |
| Oficiālais nosaukums: Dzīvojamā ēka | |
| Aizsardzības numurs | 7470 |
| Vērtības grupa | Vietējas nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 18.12.1998. |
|
www | |
Latvijas Leļļu teātris ir teātris, kas atrodas Rīgā, Latvijā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā Ivanovā tika nodibināts Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis, kā sastāvā bija "leļļinieku grupa", kas sniedza priekšnesumus evakuētajiem Latvijas iedzīvotājiem un Sarkanās armijas latviešu daļu karavīriem. Pēc Sarkanās armijas ieešanas Latvijā pirmā leļļu izrāde notika 1944. gada 3. oktobrī Daugavpilī.[1] 1944. gada 4. oktobrī oficiāli tika nodibināts Latvijas PSR Valsts leļļu teātris, kura rīcībā pēc Rīgas ieņemšanas tika nodotas bijušā kinoteātra "Radio Modern" telpas K. Barona ielā.[2]
Teātra pirmie vadītāji bija Mirdza Ķempe un Jānis Žīgurs. 1946. gadā darbību sāka teātra krievu trupa.[1] Galvenais mākslinieks 1944.—1950. gadā bija Arnolds Burovs, kas vēlāk kļuva par teātra galveno režisoru (1951—1954, 1958—1964). No 1946. gada teātrī sāka strādāt mākslinieks Pāvils Šenhofs, kas kļuva par teātra galveno mākslinieku (1950—2000). 1953. gadā darbu uzsāka režisore Tīna Hercberga.[1] 1954. gadā viņa iestudēja izrādi "Velna dzirnavas", vēlāk arī citas izrādes pieaugušajiem. No 1966. līdz 1973. gadam Tīna Hercberga bija teātra galvenā režisore, bet no 1990. līdz 1994. gadam — mākslinieciskā vadītāja.[1] 1995. gadā sāka strādāt režisore Vija Blūzma, kas vēlāk no 1999. līdz 2016. gadam bija teātra mākslinieciskā vadītāja.[3]
Pēc divarpus gadiem pagaidu telpās teātris 2023. gada 15. decembrī atgriezās atjaunotajā ēkā Krišjāņa Barona ielā; ēkas atjaunošanas laikā izrādes notika Rīgas Latviešu biedrības namā.[4]
Leļļu teātris piedalījās starptautiskos festivālos un sniedza viesizrādes ASV, Bulgārijā, Kanādā un citās valstīs.[5]
Štata aktieri (2025)
[labot | labot pirmkodu]Ārštata aktieri (2025)
[labot | labot pirmkodu]Režisori (2025)
[labot | labot pirmkodu]Ārštata režisori (2024)
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 Aldis Linē. «Latvijas Leļļu teātris». Nacionālā enciklopēdija, 2025. gada 14. martā. Skatīts: 2026. gada 18. jūnijā.
- ↑ «Latvijas Leļļu teātris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. novembrī. Skatīts: 2017. gada 26. decembrī.
- ↑ LETA. «Teātra Zelta fondā uzņemti Jānis Dreiblats, Āris Jānis Rozentāls un Vija Blūzma». LA.lv, 2018. gada 30. novembrī. Skatīts: 2026. gada 18. jūnijā.
- ↑ Māra Rozenberga. «Atgriezies mājās ar siltu «kažociņu» – kas Leļļu teātrī mainījies un kādi jaunumi gaida skatītājus?». LSM.lv, 2023. gada 15. decembrī. Skatīts: 2026. gada 18. jūnijā.
- ↑ Gunārs Jākobsons. «Leļļu teātrim - 75!». Latvijas Radio 2, 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2026. gada 18. jūnijā.
- Kopējās
- Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 91.—92. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas Leļļu teātris.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Oficiālā tīmekļa vietne
- Latvijas Leļļu teātris izrades.lv
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar teātri saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||
