Pāriet uz saturu

Kreisera "Moskva" nogremdēšana

Vikipēdijas lapa
Kreisera "Moskva" nogremdēšana
Daļa no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā

"Moskva" 2012. gadā
Datums2022. gada 13.—14. aprīlis
Vieta
Melnā jūra, uz austrumiem no Zmijnijas salas
45°10′43″N 30°55′31″E / 45.17861°N 30.92528°E / 45.17861; 30.92528Koordinātas: 45°10′43″N 30°55′31″E / 45.17861°N 30.92528°E / 45.17861; 30.92528
Iznākums Ukrainas uzvara. Kreiseris "Moskva" nogrimst.
Karotāji
Karogs: Ukraina Ukraina Karogs: Krievija Krievija
Iesaistītās vienības
Ukrainas Jūras spēki Krievijas Jūras spēki
Zaudējumi
Nav Kreiseris "Moskva"
40-600 kritušie
200 ievainotie (Business Insider)
27 pazudušie (Krievijas teiktais)

Krievijas Jūras spēku Melnās jūras flotes flagmanis, raķešu kreiseris "Moskva" nogrima 2022. gada 14. aprīlī, kad 2022. gada 13. aprīlī tam trāpīja divas pretkuģu raķetes R-360, kas palaistas no Ukrainas Jūras spēku raķešu sistēmas RK-360MC "Neptun".[1][2]

Pēc trieciena uz kuģa klāja izcēlās ugunsgrēks. Šo informāciju vēlāk apstiprināja ASV Aizsardzības departaments. Krievija paziņoja, ka kuģis nogrima vētrainā jūrā pēc tam, kad ugunsgrēka rezultātā eksplodēja munīcija.

Kreiseris ir lielākais Krievijas karakuģis, kas nogrimis kara laikā kopš Otrā pasaules kara beigām, un pirmais Krievijas flagmanis, kas nogrimis kopš "Knyaz Suvorov" 1905. gadā Krievu—japāņu kara laikā.[3]

Krievija paziņoja, ka evakuēti 396 apkalpes locekļi, no kuriem viens jūrnieks gājis bojā un 27 pazuduši bez vēsts, taču nav apstiprinātu ziņu par vēl vairākiem cietušajiem. Vismaz 17 no pazudušajiem apkalpes locekļiem okupētās Sevastopoles tiesa vēlāk pasludināja par mirušiem.

Konteksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada februārī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanis, vadāmo raķešu kreiseris "Moskva", atstāja Sevastopoli, lai piedalītos Krievijas iebrukumā Ukrainā.[4] Šo kuģi vēlāk kopā ar Krievijas patruļkuģi "Vasily Bykov" izmantoja pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem uzbrukuma laikā Zmijnijas (Čūsku) salai.[5] "Moskva" pa radio sazinājās ar salas garnizonu un pieprasīja padoties, saņemot no garnizona tagad slaveno atbildi: "Krievu karakuģi, ej d*rst". Pēc tam ar Čūsku salu tika zaudēti visi kontakti, un Ukrainas spēku garnizons trīspadsmit cilvēku sastāvā tika sagūstīts.[6]

Nogremdēšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais zināmais ziņojums par raķetes triecienu kuģim tika saņemts 2022. gada 13. aprīlī plkst. 20:42 pēc Kijivas laika (EEST, UTC+03:00), kad kāds Ukrainas brīvprātīgais, kurš saistīts ar militārajiem spēkiem, publicēja ierakstu sociālajā tīklā Facebook:[7] "Kreiserim "Moskva" tikko trāpīja 2 raķetes "Neptun". Tas stāv [nav nogrimis], deg. Un jūrā plosās vētra. Acīmredzot ir nepieciešama taktiskā applūšana."[8] Vēlāk vakarā Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs ziņoja, ka "Moskva" dega vētrainā jūrā, un Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Maksims Marčenko oficiāli apstiprināja, ka Ukrainas spēki trāpījuši "Moskvai" ar divām pretkuģu raķetēm R-360 "Neptun", kas "nodarījušas ļoti nopietnus bojājumus".[9][10] Pulksten 12:43, 14. aprīlī pēc EEST laika, Ukrainas Sauszemes spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" sociālajā tīklā Facebook publicēja video ar ziņojumu, kurā bija teikts, ka kuģis ir guvis bojājumus pretkuģa raķetes "Neptun" trieciena zonā, ir izcēlies ugunsgrēks un citi "Moskva" grupā esošie kuģi "centās palīdzēt, taču vētra un spēcīgs munīcijas sprādziens apgāza kreiseri, un tas sāka grimt".[11]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Экипаж крейсера "Москва" эвакуирован после атаки Украины». Настоящее Время (krievu). Skatīts: 2023-04-13.
  2. ↑ «Война России с Украиной: хроника событий 5 - 18 апреля - Новости на русском языке». BBC News Русская служба (ru-RU). Skatīts: 2023-04-13.
  3. ↑ «Russia’s Sunken Warship Moskva Recalls Great World War II Naval Battles - WSJ». web.archive.org. 2022-04-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-15. Skatīts: 2023-04-13.
  4. ↑ «H I Sutton - Covert Shores». www.hisutton.com. Skatīts: 2023-04-13.
  5. ↑ «Zmiinyi Island In Black Sea Attacked From Russian Ships – Border Service». ukranews_com.
  6. ↑ «Ukrainian navy confirms Snake Island soldiers alive, taken by Russia». The Jerusalem Post | JPost.com (en-US). Skatīts: 2023-04-13.
  7. ↑ Elizia Volkmann, George Grylls. «Ukraine war: US spy plane on patrol in Black Sea before sinking of Russian flagship Moskva» (angļu). ISSN 0140-0460. Skatīts: 2023-04-13.
  8. ↑ Joseph Trevithick, Tyler Rogoway. «Russia's Black Sea Flagship Moskva Has Exploded Off Ukraine (Updated)». The Drive (angļu), 2022-04-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-17. Skatīts: 2023-04-13.
  9. ↑ Luke Harding. «Russian warship Moskva on fire but afloat, Pentagon says». The Guardian (en-GB), 2022-04-14. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-04-13.
  10. ↑ «Russia says flagship missile cruiser has sunk after explosion off coast of Ukraine». Washington Post (en-US). ISSN 0190-8286. Skatīts: 2023-04-13.
  11. ↑ «Russian cruiser Moskva capsized and began to sink – Operational Command South». www.ukrinform.net (angļu). Skatīts: 2023-04-13.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kreisera_%22Moskva%22_nogremdēšana&oldid=4089623"