Ukrainas Jūras spēki

Ukrainas Jūras spēki
*Військово-морські сили Збройних сил України*
	Ukrainas Jūras spēku emblēma
Valsts	Ukraina
Pastāvēšanas laiks	1917—1921; 1992—pašlaik
Daļa no	Ukrainas bruņotie spēki
Karaspēka veids	Jūras spēki
Karavīru skaits	11 000 (2022)
Jubileja	Pirmā jūlija svētdiena
Militārās operācijas	Ukrainas neatkarības karš Ukraiņu—padomju karš; ; Krievijas—Ukrainas karš Krimas okupācija; Donbasa karš; Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā; ;
Komandieri
Pašreizējais komandieris	Viceadmirālis Oleksijs Nejižpapa

Ukrainas Jūras spēki (ukraiņu: Військово-морські сили Збройних сил України) ir viena no Ukrainas bruņoto spēku vienībām.

Jūras spēku mērķis ir novērst, lokalizēt un neitralizēt bruņotu konfliktu un, ja nepieciešams, apspiest bruņotu agresiju no jūras gan patstāvīgi, gan sadarbībā ar citiem Ukrainas Bruņoto spēku vienībam, militārajiem formējumiem un tiesībaizsardzības iestādēm, saskaņā ar Ukrainas Konstitūciju, Ukrainas likumiem un citiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem un vispārējiem militārās mākslas principiem.

Vēsture

Mūsdienu Ukrainas jūras kara flotes vēsture aizsākās ar Ukrainas Tautas Republikas Jūras kara flotes izveidošanu. 1918. gada 29. aprīlī Melnās jūras flotes kuģi nonāca Ukrainas Tautas Republikas jurisdikcijā.^[2]

1992. gada 5. aprīlī Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks parakstīja dekrētu par jūras spēku izveidi Ukrainas bruņoto spēku sastāvā. 1993. gada 17. jūnijā tika parakstīts Ukrainas un Krievijas nolīgums par Ukrainas Jūras spēku un Krievijas Jūras spēku Melnās jūras flotes izveidi uz Padomju Savienības Jūras spēku Melnās jūras flotes bāzes.^[3]

2014. gada februārī un martā Krievijas Federācija okupēja Krimu un jo īpaši Sevastopoli, kas iepriekš bija Ukrainas galvenā jūras kara flotes bāze. Krievijas karaspēks un vietējās separātistu vienības sagrāba pussalā esošos Ukrainas stratēģiskos objektus.^[4] 2014. gada 14. martā Krimas Autonomās Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs Sergejs Aksjonovs piedāvāja visiem Krimā dislocētajiem Ukrainas karavīriem vai nu pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem, vai atstāt Krimas teritoriju, vai arī atkāpties no amata.

Līdz 2014. gada 20. martam daži Ukrainas jūras spēku kuģi bija atstājuši Sevastopoli, 25 palīgflotes kuģi un seši karakuģi bija pacēluši Krievijas Federācijas karogu.^[5]

Ukrainas jūras spēku vienības ir iesaistītas Krievijas—Ukrainas karā.

Galerija

Ukrainas karogs virs kreisera (1917)
Krievijas karavīri bloķē Ukrainas Jūras spēku bāzi Krimā (2014)
Ukrainas jūras kājnieki ATO zonā (2015)

Atsauces

↑ The International Institute for Strategic Studies (IISS). The Military Balance 2022 (angļu). Routledge, 2022. gadā. ISBN 978-1-000-62003-0.
↑ «Беспощадность к врагу и история: малоизвестные факты о Военно-Морских Силах Украины». 24 Канал (krievu). Skatīts: 2023-04-29.
↑ «Военный флот Украины: сколько кораблей и в каком состоянии». BBC News Україна (ru-UA). Skatīts: 2023-04-29.
↑ «В Крыму захватили штабы флота Украины». BBC News Україна (ru-UA). 2014-03-19. Skatīts: 2023-04-29.
↑ «Как Россия захватывала Крым. Хроника событий». LB.ua. Skatīts: 2023-04-29.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ukrainas Jūras spēki.

[1] The International Institute for Strategic Studies (IISS). The Military Balance 2022 (angļu). Routledge, 2022. gadā. ISBN 978-1-000-62003-0.

[2] «Беспощадность к врагу и история: малоизвестные факты о Военно-Морских Силах Украины». 24 Канал (krievu). Skatīts: 2023-04-29.

[3] «Военный флот Украины: сколько кораблей и в каком состоянии». BBC News Україна (ru-UA). Skatīts: 2023-04-29.

[4] «В Крыму захватили штабы флота Украины». BBC News Україна (ru-UA). 2014-03-19. Skatīts: 2023-04-29.

[5] «Как Россия захватывала Крым. Хроника событий». LB.ua. Skatīts: 2023-04-29.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]