Krišjānis Ķergalvis
| ||||||||||||
Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) bija mūrnieku amata meistars, viens no lielākajiem Rīgas būvuzņēmējiem un rūpniekiem.
Viņa tiešā vadībā uzcēla vairāk nekā 60 būvju - Rīgas Biržas komercskolu (tagadējo Latvijas Mākslas akadēmijas ēku), Latvijas Nacionālo teātri, Rīgas Galvenā pasta namu, Latvijas Dzelzceļu virsvaldes ēku, Rīgas Pilsētas 1. slimnīcu, Sarkanā Krusta slimnīcu, Centrālcietuma ēkas, Dubultu, Ķemeru un Rīgas Sv. Krusta baznīcas.
Dzīvesgājums
[rediģēt | labot pirmkodu]Dzimis 1856. gada 25. oktobrī Jaunpilī. Mācījās Jaunpils skolā, pēc tam Rīgas Amatniecības skolā. 1890. gadā kļuva par Mazās ģildes mūrnieku amata meistaru. 1902. gadā Ķergalvi ievēlēja par Mazās Ģildes mūrnieku amata vecāko. Pirms Pirmā pasaules kara Krišjānis Ķergalvis bija viens no vadošajiem būvuzņēmējiem Rīgā un Jūrmalā.[1] Viņam piederēja arī viena no lielākajām Kalnciema ķieģeļu rūpnīcām.
Krišjānis Ķergalvis bija Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs, Dziesmu svētku Rīcības komitejas loceklis, Rīgas Latviešu biedrības krājkases direktors un Latvijas Bankas Diskonta komitejas loceklis.
Miris Rīgā 1936. gada 29. martā, apglabāts Lielajos kapos. Rīgas Strēlnieku dārzā atrodas Ķergalvja lapene, kuru mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis dāvinājis Rīgas pilsētai tās 700 gadu jubilejā.
Literatūra
[rediģēt | labot pirmkodu]- Jānis Šiliņš. Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) un viņa darbi. Rīgaː Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 2026.
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «SIA "PEBO NAMI"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 26. janvārī.