Krievu—zviedru karš (1554—1557)
Krievu—zviedru karš (1554—1557) (krievu: Русско-шведская война 1554-1557; zviedru: Stora ryska kriget) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika pirms Livonijas kara sākuma.
Norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1554. gadā zviedri uzbruka krievu dibinātajam Petsamo klosterim pie Ziemeļu Ledus okeāna. 1555. gada janvārī krievu armija devās uzbrukumā Viborgas cietoksnim, bet pēc trim dienām atkāpās. 1555. gada martā zviedri uzvarēja krievus Kivinābas (Kivennapa) kaujā pie tagadējās Pervomaiskas un vēlāk uzbruka Orešekas cietoksnim.
1556. gada janvārī Krievijas armija no Novgorodas devās jaunā uzbrukumā Viborgai, taču atkal bija spiests atkāpties. 1557. gada 2. aprīlī karojošās puses noslēdza Novgorodas miera līgumu uz 40 gadiem. Tomēr pēc Livonijas kara sākuma 1562. gada 7. augustā Dānija un Krievija Možaiskā noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību, kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz īpašumiem Igaunijā, Sāmsalā un Kurzemē. Tas noveda pie nākamā Krievu—zviedru kara (1570—1595).
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|