Kristofs Harders

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kristofs Harders
Christoph Harder
Personīgā informācija
Dzimis 1747. gada 6. decembrī
Kēnigsberga
Miris 1818. gada 28. jūlijā (70 gadi)
Augstskola Kēnigsbergas Universitāte

Kristofs Harders (vācu: Christoph Harder; dzimis 1747. gada 6. decembrī, miris 1818. gada 28. jūlijā) bija vācu grāmatu izdevējs, literārs, letonists. Filologs Andris Vilks nosaucis viņu par vienu no izciliem apgaismības laikmeta cilvēkiem Vidzemē.[1]

No 1764. līdz 1767. gadam studējis Kēnigsbergas universitātē teoloģiju, matemātiku, filozofiju.[2] Pēc tam strādājis par mājskolotāju Rīgā.[2] No 1772. līdz 1816. gadam bijis luterāņu mācītājs Rubenē, no 1806. līdz 1816. gadam — prāvests Valmieras diecēzē.[2]

Ap 1780. gadu Harders Ķieģeļu muižā ierīkoja mājas spiestuvi, ko 1784. gadā pācēlis uz Rubenes mācītājmuižu,[2] spiestuve darbojusies līdz 1796. gadam.[3] Iespieda galvenokārt paša sarakstītas grāmatas zemniekiem.[2] Ir zināmas 22 grāmatas, 19 no tām ir latviešu valodā.[3] Darbos paudis apgaismības idejas.[2] 1806. gadā Juliusa Konrāda Daniela Millera spiestuvē izveidotā "Rēķināšanas grāmatiņa ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī" ir pirmā aritmētikas grāmata latviešu valodā. Harderam arī nācies radīt svarīgākos matemātikas terminus latviešu valodā.[4]

Nozīmīgākie izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavārgrāmatas „Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota” vāks
  • 1781—1790: "Vidzemes kalendārs"
  • 1790: "Piezīmes un papildinājumi prāvesta Stendera kunga jaunajai latviešu gramatikai" (Anmerkungen und Zusätze, zu der neuen lettischen Grammatik des Herrn Propst Stender)
  • 1795: "Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota" (Ta pirma Pawaru Grahmata no Wahzes Grahmatahm pahrtulkota)
  • 1806: "Rēķināšanas grāmatiņa"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andris Vilks. «Kungu riktes». Diena, 2009. gada 29. maijā. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 715. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  3. 3,0 3,1 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. ISBN 978-9984-45-183-1.
  4. «Pirmās latviešu valodā izdotās rēķināšanas grāmatas noraksts». Delfi. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]