Kromiona

Vikipēdijas lapa
Kromiona
Κρομμυων
Teātra drupas Kromionā
Kromiona (Grieķija)
Kromiona
Kromiona
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Korintija, Grieķija
Koordinātas 37°55′55″N 23°8′4″E / 37.93194°N 23.13444°E / 37.93194; 23.13444Koordinātas: 37°55′55″N 23°8′4″E / 37.93194°N 23.13444°E / 37.93194; 23.13444
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Ierobežota piekļuve

Kromiona (sengr. Κρομμυων) bija pilsēta senajā Grieķijā Korintas zemesšauruma austrumu malā pie Saronika. Ir uzskats, ka pilsēta ir nosaukta mitoloģiskā varoņa, Poseidona dēla, Kroma vārdā. Nosaukums ir atvasināts no grieķu vārda "sīpols", kas norāda uz to, ka sīpoli šeit varētu būt audzēti vēl no senatnes. Saskaņā ar mītu Tēzejs šeit nokāva Kromionas cūku Feju.

Ir uzskats, ka senā Kromiona atrodas Agi-Teodori teritorijā, 26 kilometri no senās Korintas.[1] Šeit 8. automaģistrāles abās malās tika atrasti seni pamati. Atradumu vecums variē no ģeometriskā perioda līdz Bizantijas laikam. Sākotnēji Kromiona bija Megāras daļa. 6. gadsimtā pr.Kr. to iekaroja Korinta. 425. gadā pr.Kr. Peloponēsas kara laikā Nikijs izpostīja pilsētu. 393. gadā pr.Kr. Korintas kara laikā spartiešu karavadonis Praksits ieņēma pilsētu un izmantoja to kā militāro bāzi. Romas impērijas un Bizantijas laikā pilsēta tika pārcelta tuvāk Kromionas ostai. 6. gadsimtā šī vieta joprojām figurēja Jerokla pilsētu sarakstā.

Arheoloģisko izrakumu vieta ir ap 110 metrus gara un 30 metrus plata, un tagad atrodas starp 8 autostrādi un dzelzceļa līniju, apmēram 100 metrus uz rietumiem no Agi-Teodori dzelzceļa stacijas. Šeit tika atrasti ģeometriskā perioda kapi, vēlā arhaiskā perioda teātris un podnieku darbnīca (4-2. gadsimts pr.Kr.). Apaļais teātris ir ap 13 metriem diametrā un ar 11 sēdvietu rindām. Teātra centrālā daļa bija bruģēta ar akmens plāksnēm un tās diametrs bija ap 7,4 metri. Ir uzskats, ka teātris kalpoja par populāru sanāksmju vietu (buleiteriju).

Pausānija apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antīkais ģeogrāfs Pausānijs Kromionu aprakstīja šādi:

Korintas apgabalam ir pieskaitāma tā saucamā Kromiona, nosaukta Poseidona dēla, Kroma vārdā. Stāsta, ka šeit dzīvoja savvaļas cūka Faija un viens no Tēzeja varoņdarbiem bija cīņa ar šo cūku. Ja iet tālāk, tad tur vēl manā laikā auga priede pašā jūras krastā un tur pat stāvēja Melikerta ziedoklis. Runā, ka uz šo vietu delfīns atnesa bērnu, un ka Sīzifs, atrodot to guļam, apglabāja Istmijā un viņa godam sarīkoja Istmijas spēles.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Estrabón, Geografía libros VIII-X, p.171, nota 608 de Juan José Torres Esbarranch, Madrid: Gredos (2001), ISBN 84-249-2298-0.