Korintas zemesšaurums

Korintas zemesšaurums
Korintas zemesšaurums
Savieno	Grieķija Peloponēsa
Atdala	Korintas līcis Saronikas līcis
Koordinātas	37°56′29″N 22°59′16″E
Garums	42 km
Platums	6,3 km
Baseina valstis	Grieķija
Apdz. vietas krastos	Korinta
Korintas zemesšaurums Vikikrātuvē

Korintas zemesšaurums (grieķu: Ισθμός της Κορίνθου) ir zemesšaurums, kas savieno Peloponēsas pussalu ar kontinentālo Grieķiju. Zemesšaurums atrodas netālu no Korintas pilsētas, no kuras ņemts šauruma nosaukums. Zemesšauruma garums ir ap 42 km, bet platums šaurākajā vietā — 6,3 km. No rietumiem to apskalo Korintas līcis, bet no austrumiem — Saronikas līcis. Šaurākajā vietā abus līčus savieno Korintas kanāls.

Vēsture

Jau vēsturiski Korintas zemesšaurumam ir bijusi stratēģiska nozīme. Grieķu mitoloģijā ir stāsts par Poseidona strīdu ar Hēliju par šo teritoriju, kā rezultātā šaurums palika Poseidona pārziņā. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā ģeogrāfs Strabons Korintas zemesšaurumā atrada stēlu, uz kuras bija divi uzraksti. Viens uz Megaras pusi vērstais vēstīja: "Šeit nav Peloponēsa, bet Jonija" (тάδ οὐχὶ Πελοπόννσσης, ἀλλ Ἰωνία). Uz otras puses bija rakstīts: "Lūk, Peloponēsa, nevis Jonija" (τάδ ἐστὶ Πελοπόννησος, οὐκ Ἰωνία). Plūtarhs piedēvē stēlas uzstādīšanu Atikas varonim Tēsejam ceļā uz Atēnām. Zemesšauruma teritorijā atradās vairākas sengrieķu pilsētas un svētvietas, tādas kā Istmija, Perahora, Kromiona, Megara u.c. Korintas pilsētas tuva atrašanās šaurumam deva tai iespēju to izmantot savā labā.

Tās ostas Lehaja šauruma rietumos un Kenhreja austrumos ļāva preču plūsmai starp Vidusjūras austrumu un rietumu reģioniem iet caur Korintu. Netālu no Istmijas pilsētas tika izveidots ar akmens plāksnēm bruģēts ceļš, pa kuru varēja pārvilkt kuģus no Korintas līča uz Saroniku un atpakaļ, t.s. Diolks (sengrieķu: Δίολκος), kas gāja šķērsām pāri visam šaurumam. Mūsdienās pie Korintas kanāla vēl ir saglabājušās šī ceļa paliekas. Jau no seniem laikiem daudziem valdniekiem ir bijusi vēlme izrakt šeit kanālu, taču šīm vēlmēm nebija lemts piepildīties. Romas imperators Nerons pat tika gāzts no troņa, jo izšķieda impērijas naudu kanāla rakšanai. Bizantijas laikā pāri visam šaurumam tika uzcelts mūris, t.s. Heksamilions, kas nodalīja Peloponēsu no kontinentālās Grieķijas. Tikai 1893. gadā, jau neatkarīgās Grieķijas laikā, tika atklāts kanāls, kas savienoja abus līčus.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Korintas zemesšaurums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)