Istmija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Istmija
Ισθμία
Poseidona templis (Istmija).JPG
Poseidona tempļa pamati.
Istmija (Grieķija)
Istmija
Istmija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Grieķija
Reģions Korintija
Koordinātas 37°54′57″N 22°59′35″E / 37.91583°N 22.99306°E / 37.91583; 22.99306Koordinātas: 37°54′57″N 22°59′35″E / 37.91583°N 22.99306°E / 37.91583; 22.99306
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Sengrieķu, senā Roma
Piezīmes
Izrakumi no 1952. gada
Arheologi Oskars Bronērs,
Pauls Klements
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Arheoloģiskais parks

Istmija (sengr. Ισθμία) bija senā Poseidona svētnīca Korintas šaurumā, Grieķijā. Atrodoties senās Korintas pilsētvalsts teritorijā tā senatnē bija pazīstama ar Istmijas spēlēm un Poseidona templi. Svētnīca atrodas pie Kiras Vrisi ciemata. Blakus svētnīcai ir izveidots Istmijas arheoloģijas muzejs.

Istmijas Poseidona svētnīca bija dibināta Korintas šauruma austrumu daļā, blakus ceļam no Atēnām uz Korintu, un kļuva par panhellēnisko spēļu rīkošanas centru. Saskaņā ar senāko mītu Pausānija atstāstījumā spēļu dibinātājs ir Korintas valdnieks Sīzifs, kurš tādā veidā pagodināja mirušo Melikertu-Palemonu, kad bojā gājušo puisīti delfīni nogādāja Korintas šaurumā. Savukārt Plutarhs uzskatīja, ka spēles dibināja Tēzejs par godu savam dievišķajam tēvam Poseidonam, lai šķīstītu sevi no laupītāju Skirona un Sinisa nokaušanas. Saskaņā ar filoģenētiskiem nostāstiem spēļu dibinātāji ir Korintas tirāni Kipselīdi, kas organizēja spēles pēc Olimpisko spēļu parauga. 49. olimpiādes (582-579. g.pr.Kr.) pirmajā gadā. Istmijas spēles tika rīkotas ik pēc diviem gadiem pavasarī, un bez airēšanas, vingrošanas, jāšanas iekļāva arī mākslinieciskās, muzikālās un poētiskās sacensības. Arheoloģiskie atradumi, kurus veica ASV klasiskās filoloģijas skola sadarbībā ar Čikāgas universitāti, apstiprina, ka svētnīcā bez Poseidona tempļa bija visas celtnes, kas nepieciešamas panhellēnisko spēļu rīkošanai. Tika atrasti divi stadioni, teātris, hipodroms, pirtis, svētnīcas un palīgtelpas atlētiem un skatītājiem.

Apbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poseidona templis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Templis, svētnīcas centrālā ēka, tika uzcelts 650-630. gados pr.Kr. svētajā vietā, kur tika rīkota upurēšana sākot no 9. gadsimta pr.Kr. vidus, par ko liecina biezais pelnu slānis ar bagātīgiem atradumiem. Šis pirmais templis bija ar koka peristilu, kurā 500 gadā pr.Kr. tika uzstādīts akmens altāris, bet 470-460. gados pr.Kr. ugunsgrēka rezultātā templis gāja bojā. Jaunais templis bija ar akmens peristilu, ar 6x13 doriskajām kolonām, un 390. gadā pr.Kr. tas tika nopostīts. Pēc tam atjaunots tas pastāvēja līdz 4. gadsimta sākumam.

Istmijas pirmā stadiona starta laukums ar padziļinājumu tiesnesim.

Pirmais stadions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stadions bija izveidots netālu no tempļa spēļu dibināšanas laikā 6. gadsimta pr.Kr. sākumā. Tas bija orientēts virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem, un bija 600 pēdu garš. Lai to izveidotu, nācās paaugstināt zemes līmeni par 5,3 metriem un uzbērumam tika izmantots ap 5000 m³ zemes. Skatītāju nokļūšanai uz terasi ziemeļaustrumu pusē tika izveidots slīps ceļš. Sakarā ar lielu apmeklētāju plūsmu 5. gadsimta pr.Kr. vidū terase tika paplašināta, kā arī tika izveidotas atbalsta sienas. Šajā periodā stadiona starta laukumā ar 16 vietām priekš atlētiem tika izveidota mehāniska starta kontroles sistēma t.s. "ispliga". Vertikāli mieti ar trīsstūrveida iegriezumiem un horizontālām līstēm virspusē kalpoja par norobežojumu un iezīmēja atlētu teritoriju. Startu vadīja tiesnesis, kurš stāvēja padziļinājumā zem stadiona līmeņa un turēja rokās virves, kas piesietas pie konstrukcijas līstēm. Šis mehānisms drīz vien tika nomainīts ar vienkāršu akmens plāksni.

Hellēnisma periodā dabiskā padziļinājumā, 250 metrus no tempļa dienvidaustrumu virzienā, tika uzbūvēts jauns stadions. Hipodroms priekš jāšanas sacensībām atradās 2 kilometrus uz rietumiem no svētnīcas.

Teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

5 gadsimtā pr.Kr. ziemeļaustrumos no tempļa tika uzcelts teātris muzikālo sacensību rīkošanai. Sākotnēji tam bija trīspusējs kilons (amfiteātris), kur varēja izvietoties līdz 500 skatītāju, ka arī taisnstūra orķestri. Imperatoru Nerona un Antonīna valdīšanas laikā (2-3. gasimts) teātris tika atjaunots un pārbūvēts. Bet 3. gadsimta beigās to pārstāja lietot.

Palemonijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melikerta-Palemona kulta rīkošanai 5. gadsimta pr.Kr. vidū tika uzbūvēts nožogojums, kur pielūgšana tika praktizēta līdz pat svētnīcas izlaupīšanai 146. gadā pr.Kr. pēc romiešu iebrukuma. Romas valdīšanas laikā pirmā stadiona starta laukumā tika uzcelts apaļš templis ar kolonādi (rotonda), Palemonijs, kuru izdaiļoja delfīna skulptūra ar bērniņu.

Romas perioda termas Istmijā.

Aizsargmūris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Istma, kā nozīmīga stratēģiska vieta, kas sargāja pieeju Peloponēsai, bija nostiprināta ar aizsargmūri. Pati senākā siena tiek datēta ar vēlo Mikēniešu periodu (1200 gadi pr.Kr.). Taču iespaidu atstāj sešu jūdžu garais aizsargmūris "Heksamilions", kas tika uzcelts 4. gadsimtā aizsardzībai pret Alariha vestgotu iebrukumiem. Vēlāk bizantieši un venēcieši to pārbūvēja.

Pirtis u.c. celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alās, kas atradās svētnīcas ziemeļrietumu nogāzē, kā arī pie teātra, 5. un 4. gadsimtā pr.Kr. pusdienoja apmeklētāji. Uz ziemeļiem no tempļa tika atrastas Romas perioda termas (2. gadsimts) ar labi saglabātām arkveida sienām, marmora apšuvumu un skulptūrām, kas tika uzceltas senāku piršu vietā. "Svētajā ielejā" plašā Istmijas teritorijā atradās svētnīcas, kas bija veltītas Artemīdai, Dionīsam un Korai (Persefonei)[1].

Istmijas svētnīcas plāns.
  Klasiskais periods
  Hellēnisma periods
  Senās Romas periods
1 — Poseidona templis
2 — Palemonijs
3 — Sākotnējais stadions
4 — Hellēnisma perioda stadions
5 — Teātris
6 — Romiešu termas
7 — Heksamilions

Pausānija apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antīkais ģeogrāfs Pausānijs apmeklēja Istmiju un to aprakstīja šādi:

Šeit apskates vērts ir teātris, kā arī stadions no baltā marmora. Ja iet uz Poseidona templi, tad no vienas puses stāv atlētu skulptūras, kas ir uzvarējuši Istmijas spēlēs, bet no otras puses vienā rindā stādītas priedes ar uz augšu izstieptiem stumbriem. Templī, kas izmēru ziņā nav liels, stāv vara tritoni. Pie tempļa durvīm stāv statujas: divas Poseidona, bet trešā Amfitrites, un vēl viena Talasas (Jūras), arī no vara. To, kas līdz mūsdienām atrodas templī, ir ziedojis atēnietis Herods, un konkrēti — četrus zirgus, visus apzeltītus, izņemot nagus. Nagi tiem darināti no ziloņkaula. Blakus zirgiem atrodas zelta tritoni. Sākot no gurniem tie ir izveidoti no ziloņkaula. Divričos stāv Amfitrite un Poseidons, bet zēns, stāvošs taisni uz delfīna, ir Palemons. Un visas šīs figūras ir darinātas no ziloņkaula un zelta. Uz pjedestāla, kur atrodas divriči, vidū ir reljefs Talasas attēls, kas tur rokās jauno Afrodīti, bet sānos stāv tā saucamās nereīdas.

Uz Poseidona pjedestāla ir reljefi Tindareja dēlu attēli, jo tie tiek uzskatīti par kuģu un cilvēku glābējiem kuģošanas laikā. No citām statujām šajā templī ir Galenas (jūras nimfas) un Talasas statujas, kā arī zirga statuja, kas zemāk par krūtīm ir līdzīgs valim. Vēl ir Ino, Belerofonts un zirgs Pegazs.

Paša svētā nožogojuma iekšpusē kreisajā pusē atrodas Palemona templis. Tajā ir Poseidona, Leukoteja un paša Palemona statujas. Šeit ir arī cita svētnīca, saukta par Aditonu (vissvētāko vietu). Uz to ved pazemes eja, un stāsta, ka šeit savā kapā ir paglabāts Palemons. Ja šeit dod viltus zvērestu, vienalga, kas tas būtu, korintietis vai svešinieks, tad nav viņam nekādas iespējas izbēgt sodu par viltus zvērestu.

Šeit vēl ir sena svētnīca, saukta par ciklopu ziedokli, un uz tā pienes upuri ciklopiem. Bet kas attiecas uz Sīzifa un Neleja kapiem, tad runā, ka Nelejs ierodoties Korintā, nomira no slimības un tika apglabāts Istmijā. Tad pēdējā kapu pat nesāktu meklēt tas, kas ir lasījis Eumela poēmu. Tas saka, ka Sīzifs neparādīja Neleja kapu pat Nestoram. Tam ir jābūt apslēptam un neredzamam visiem. Savukārt, Sīzifs ir paglabāts Istmijā, un viņa kaps ir zināms nedaudziem pat no korintiešu vidus. Bet kas attiecas uz Istmijas spēlēm, tad tās nekad netika pārtrauktas, pat tad, kad Mummijs izpostīja Korintu. Visu laiku, kamēr šī pilsēta palika tukša, Istmijas spēļu organizēšanu tika uzdots sikioniešiem, bet kad Korinta atkal tika apdzīvota, tad šis gods atkal pārgāja pašreizējiem tās iedzīvotājiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 42-45. lpp.