Ktenofori
| Ktenofori | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Apakšvalsts | Eimetazoji (Eumetazoa) |
| Nodalījums | Staraiņi (Radiata) |
| Tips | Ktenofori (Ctenophora) |
| Iedalījums | |
| |
 Ktenofori Vikikrātuvē | |
Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki. To izmēri ir no 2-3 mm līdz 3 metriem. Zināmas 100 — 150 sugas (precīzu skaitu grūti pateikt sakarā ar to, ka ktenoforu sistemātika vēl pilnībā nav izstrādāta). Agrāk ktenoforus kopā ar dzēlējzarndobumaiņiem uzskatīja par vienu (zarndobumaiņu) tipu. Savukārt, tagad tie ir iedalīti atsevišķos tipos, kuru savstarpejā radniecības pakāpe pagaidām vēl nav skaidra.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ktenoforiem ir divstaraini radiāla simetrija, kas pēc būtības tuvojas bilaterālai. Simetrijas pamatelementi ir saplacināta rīkle; gastrālās sistēmas kanāli (taustekļktenoforiem arī taustekļi), kas izvietoti plaknē, kura perpendikulāra rīkles plaknei; četras skropstainas vadziņas, kas starveidīgi atiet no aborālā (mutes atverei pretējā) pola un dihotomatiski zarojoties, pāriet astoņās meridianālās airplātnīšu rindās. Atšķirību trūkums starp antimeriem nedod iespēju izšķirt muguras un vēdera puses. Tāpēc simetrija paliek radiāla, nevis bilaterāla, neatkarīgi no tā, ka simetrijas stari ir tikai divi.
Ārējā uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc dzīves veida un ārējā izskata ktenoforas nedaudz atgādina medūzas; tās tāpat brīvi peld ūdenī, un sakarā ar to tām ir maigs, pusdzidrs, recekļains ķermenis. Šī līdzība tomēr ir tikai šķietama, jo ktenoforu ķermeņa uzbūve stipri atšķiras no medūzu ķermeņa uzbūves. To vairākumam ir ovāls vai bumbierveida ķermenis, bet ktenoforai Veneras josta - Cestus veneris, ķermenis lentveida, vairāk nekā l m garš. Ķermeņa vienā galā atrodas mute, bet otrā — īpatnējs maņu orgāns - aborālais orgāns jeb statocista. Dažām ktenoforām (beztaustekļktenoforām) ķermenis bez piedēkļiem, citām (taustekļktenoforu klasē) ir pāris taustekļu, kas parasti atrodas stingri simetriski abās ķermeņa pusēs. Gareniski ķermenim meridionālā virzienā 8 rindās stiepjas t.s. airplātnītes, kas ir kopā saaugušas ādas šūnu lielās skropstiņas. Zem airplātnīšu rindām atrodas zemādas muskulatūras kūlīši; tie kustina airplātnītes, un līdz ar to pārvietojas pati ktenofora, kas peld ar mutes galu pa priekšu.
Iekšējā uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mutes atvere pāriet plakanā ektodermālajā rīklē. Rīkli īss barības vads savieno ar plašu kuņģi. Kuņģis saplacināts perpendikulāri rīkles saplacinājumam un gandrīz sasniedz aborālo galu, līdz kuram sniedzas divu izaugumu veidā. No kuņģa pamatnes atiet kanāli, kas analogi medūzu radiālajiem kanāliem, taču nav sakārtoti radiāli, bet divpusīgi simetriski. Horizontālā virzienā no kuņģa atiet divi kanāli, kas pēc tam divreiz dihotomiski sazarojas. Tādējādi ķermeņa virsmai tajās vietās, kur atrodas airplātnīšu rindas, pienāk astoņi kanāli. Šeit no kanāliem meridiāna virzienā atiet divi kanāli: viens — lejup uz mutes (orālo) galu, otrs — augšup uz aborālo galu. Tādā veidā viss ktenoforas ķermenis caurausts ar kanālu sistēmu, kas līdzīga medūzas gastrovaskulārajai sistēmai. Starp kanāliem un ķermeņa virsmu atrodas mezogleja, ko pēc izcelšanās, kā arī pēc daudziem tajā esošajiem muskuļu elementiem var uzskatīt kā primitīvu mezodermu jeb vidējo dīgļlapu.
Nervu sistēma ktenoforām parasti sastāv no subepiteliālām nervu šūnām; ap muti un zem airu plātnītēm nervu šūnas izvietotas blīvāk un izveido mutes gredzenu un astoņas gareniskas stiegras, kas saistītas ar aborālo orgānu. Aborālais orgāns jeb statocista ir līdzsvara orgāns. Tā pamatā ir statolīts (kalcija fosfāta graudiņš), kuru atbalsta četri S-veida skropstiņu kūlīši. No virspuses šo veidojumu pārsedz kapuces veidā saauguši skropstiņu kūlīši. Statolīts visu laiku svārstās, jo skropstiņu kūlīši, kas tos atbalsta, saliecas un atliecas. Šīs svārstības pārraida uz airu plātnītēm un koordinē to kustības. Ja aborālo orgānu izgriež, airu plātnīšu saskaņotajā darbībā rodas traucējumi.
Vairošanās un attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ktenoforas vairojas bez izņēmuma dzimumceļā, turklāt visas tās ir hermafrodīti. Gonādas attīstās no entodermas kanālos, kas atrodas zem airu plātnītēm. Dzimumproduktus izdala caur mutes atveri. Apaugļošanās notiek ūdenī. Attīstība vienkārša, bez paaudžu maiņas. Ola drostalojas nevienmērīgi; dīgļa vienā polā izveidojas sīki biastomēri - mikromēri, otrajā lieli - makromēri. Mikromēri apaug makromērus un izveido ektodermu. No makromēriem veidojas entoderma. Daļa entodermas šūnu ieiet starp ektodermu un entodermu, izveidojot īpašu šūnu grupu, no kuras vēlāk attīstās mezoglejas šūnu elementi un muskuļu veidojumi. Šo šūnu grupu var uzskatīt par vidējās dīgļlapas jeb mezodermas aizmetni.
No olas izšķiļas planktona cidippoīdais kāpurs, kas nosaukts pēc līdzības ar pieaugušiem ktenoforiem no Cydippe ģints.
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ktenoforas sastopamas visās jūrās, kaut gan vairākums piemērojies dzīvei mērenajās un siltajās jūrās. Visvairāk tās izplatītas augšējā horizontā. Rožainā pleirobrahija Pleurobrachia rhodopis panes sāļu koncentrācijas samazināšanos ūdenī līdz 7 promillēm, tādēļ sastopama arī Baltijas jūrā līdz Somu jūras līcim. Tā ir aukstūdens forma, tāpēc uzturas ūdens slāņos, kur temperatūra svārstās ap 8—10 °C. Tā kā ktenoforu ķermenis ļoti maigs, tās nepanes stipras ūdens kustības un, iestājoties vētrainam laikam, nolaižas lielākā dziļumā. Daudzas ktenoforas spīd, izstarojot diezgan spilgtu zilganu gaismu. Ktenoforas peld, pārvietojoties ar airplātnītēm.
Īpaša ir tā sauktā rāpotāju jeb plakano ktenoforu kārta; pie tās pieder nedaudz formu, galvenokārt no divām ģintīm — Coeloplana un Ctenoplana. Šie organismi ir ļoti interesanti, jo tiem ir gan ktenoforu, gan skropstiņtārpu pazīmes. Plakanās ktenoforas ir ovālas, stipri saplacinātas galvenās ķermeņa ass virzienā, t.i., no augšas uz apakšu. Ķermeņa apakšpusē atrodas rāpošanai noderīga pēda, augšpusē aborālais orgāns, taustekļu pāri un ktenoplanai vēl arī astoņas rindas airplātnīšu, ar kurām Ctenoplana var rāpot un peldēt. Coeloplana, kurai nav šādu airplātnīšu, spēj tikai rāpot pa substrātu vai piekārties pie ūdens virsmas plēvītes. Coeloplana kāpuriem ir airplātnītes, kas attīstības procesā reducējušās. Tādējādi šo formu var uzskatīt kā vairāk pārveidojušos, nekā Ctenoptana, un tālāk novirzījušos no sākotnējām formām.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- tips:Ktenofori (Ctenophora)
- klase: Nuda
- kārta: Beroida
- dzimta: Beroidae
- kārta: Beroida
- klase: Nuda
- kārta: Thalassocalycida
- dzimta: Thalassocalycidae
- kārta: Thalassocalycida
- klase: Tentaculata
- kārta: Cestida
- dzimta: Cestidae
- kārta: Cestida
- klase: Tentaculata
- kārta: Cydippida
- dzimta: Bathyctenidae
- dzimta: Dryodoridae
- dzimta: Haeckeliidae
- dzimta: Lampeidae
- dzimta: Mertensiidae
- dzimta: Pleurobrachiidae
- kārta: Cydippida
- kārta: Lobata
- dzimta: Bathocyroidae
- dzimta: Bolinopsidae
- dzimta: Eurhamphaeidae
- dzimta: Mnemiidae
- dzimta: Ocyropsidae
- kārta: Lobata
- kārta: Platyctenida
- dzimta: Lyrotctenidae
- dzimta: Platyctenidae
- dzimta: Tjalfiellidae
- kārta: Platyctenida
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ktenofori.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)