Episkais teātris
Episko teātri izveidoja vācietis Bertolts Brehts. Galvenās episkā teātra iezīmes[1]:
1. Episkajam teātrim jāspēj skatītāju ieinteresēt darbības procesā, nevis iznākumā.
2. Galvenā atšķirība no dramatiskā teātra: episkajā teātrī stāstījums par kādu notikumu, bet dramatiskajā teātrī notikumi kas attīstās skatītāju acu priekšā.
3. Atsvešinājuma efekts - distancēt skatītāju no skatuves notikumiem. Atsvešinājuma efektu visprecīzāk realizē songi (dziesmas ko izpilda aktieri tieši vēršoties pie skatītājiem, dziesmas saturs var nebūt saistīts ar notikumiem uz skatuves)
4. Lugas (izrādes) fragmentālisms, katra aina var pastāvēt atsevišķi, kā suverēna vienība.
5. Teicējs, kas vēsta par notikumiem uz un arī aiz skatuves.
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Bertolts Brehts / Līga Ulberte // 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā. Rīga: Jumava, 2002, 544.-572. lpp.
 |
Šis ar teātri saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar mākslu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||||||||||
|
