Pāriet uz saturu

Popārts

Vikipēdijas lapa
Roja Lihtenšteina darbs "Slīkstošā meitene" (1963)

Popārts (angļu: pop art, saīsinājums no popular art — 'populārā māksla') ir avangarda tēlotāja mākslas kustība, kas radās 1950. gadu vidū Lielbritānijā un ASV.

Popārts radies Amerikā kā visasākā reakcija pret abstrakcionismu, un, kaut arī ar šo virzienu saistīta māksla, kas atbilst plašās tautas masās populārai mākslai, spēj uzrunāt tautu, tā nevēlas būt "augstajai mākslai" līdzīga un tāpēc var būt viegli izplatāma. Popārts, visbiežāk, māksliniekus, it sevišķi tos, kas dzīvoja rūpniecības un komerciālajos rajonos, stimulēja uz parastā, ikdienišķā un vulgārā popularizāciju. Popārta pārstāvji apgleznoja visu to, kas nebija ievērības cienīgs un ko noraidīja māksla: visa veida reklāmas, avīžu un žurnālu ilustrācijas, karikatūras, ikdienas drēbes u.c.

Būtībā popārts nojauca robežu starp unikālu, mākslinieka radītu vērtību un masveidā ražotu priekšmetu izmantošanu radošās domas izteikšanai. Ironijas sajūta un rotaļīgums bija viens no stila raksturlielumiem. Popārta tēli tika meklēti reklāmās, animācijas filmās, komiksos un televīzijā. Mākslinieki sāka veidot kolāžas no dažādiem, mākslai netradicionāliem materiāliem — sākot ar kartona un metāla kārbām un beidzot ar stiklu, spoguļiem, audumiem, avīžu izgriezumiem un auto detaļām. Daudzi pievērsās fotomontāžām spilgtos, kliedzošos un savstarpēji nesaderīgos toņos. Nereti tika atdarināti sadzīves priekšmeti, veidojot no tiem neparastas kompozīcijas. Viens no biežāk lietotajiem mākslinieciskās izteiksmes veidiem bija kāda populāra tēla apspēlēšana ar dažādiem līdzekļiem. Par vienu no spilgtākajām popārta ikonām kļuva slavenā amerikāņu aktrise Merilina Monro.

Popārta veidošanos veicināja Ričards Hamiltons (1922—2011) un citi dadaistu ietekmētie lietišķās mākslas pārstāvji. Šo mākslinieku darbošanās rezultātā tika panākts izlīdzinājums starp mākslinieka radītajām unikālajām vērtībām un visās pārējās cilvēka darbības sfērās masveidā izgatavotajiem priekšmetiem. Tas rezultātā noveda pie mākslas radīšanas ar tehnisko līdzekļu palīdzību.

Popārtu kā stilu spēj atpazīt daudzi. Gan tāpēc, ka tas ir parādījies nosacīti nesen, gan arī tāpēc, ka radīts tieši ikvienam. Popārtam raksturīgas ir vairākas pazīmes: skaidra, vienkārši saprotama doma, spilgtas krāsas un ar melnu līniju apvilkti objekti. Šis virziens, ko uztvēra kā amerikāņu imperiālistu mākslu, attēlo patērētāju sabiedrības vienkāršo konstatējumu (stereotipi, slavenības, ēdiens utt.) . Labi pazīstamais popārts līdz minimumam samazina mākslinieka personisko izteiksmi, integrē apkārtējo vidi un izpaužas mākslā, mūzikā un dejā. Popārts kļuva par īstu sabiedrības fenomenu, tiek uzņemts atplestām rokām un norobežojas no abstraktā ekspresionisma.