Kupolvavilova
| Kupolvavilova | |
|---|---|
| Купол Вавилова | |
  Kupolvavilova  Kupolvavilova  Kupolvavilova  Kupolvavilova |
|
| Valsts piederība |  PSRS
|
| Koordinātas: | 79°21′N 95°21′E / 79.350°N 95.350°EKoordinātas: 79°21′N 95°21′E / 79.350°N 95.350°E |
| Novietojums | Oktobra Revolūcijas sala |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1974. g. |
| Slēgta | 1989. g. |
| Pieder | AANII |
| Personāls ziemā | 11 |
| Augstums v.j.l. | 728 m |
Kupolvavilova (krievu: Гляциологический стационар «Купол Вавилова») ir bijusī Krievijas pētniecības polārstacija Arktikā.[1] Izvietojusies Severnaja Zemļas arhipelāga lielākās Oktobra Revolūcijas salas rietumu daļā, Vavilova ledāja virsotnē.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stacija izveidota 1974. gadā un tā piederēja Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskajam institūtam.[3] Stacija izvietojās Vavilova ledus kupola virsotnē un izvietojās vairākās ledājā iedziļinātās ēkās, virspusē atstājot tikai ieejas tamburu un transporta infrastruktūtu. Stacijas pastāvīgais personāls bija ap 11 cilvēkiem, bet intensīvo pētījumu laikā tas varēja ievērojami palielināties.[4] Stacijas apgāde notika ar aviācijas palīdzību tieši uz ledus aerodromu uz kupola, vai arī no Sredņijas lidlauka caur Misvatutinas polārstaciju piekrastē. Stacija slēgta 1989. gadā.
Stacijā tika veikti nepārtraukti kompleksi vides pētījumi 15 gadu garumā, specializējoties glacioloģijā, klimatoloģijā, meteoroloģijā, veikta ledāja radiozondēšana un termiskā urbšana.[5][6][7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «РОССИЙСКИЕ ПОЛЯРНЫЕ ИССЛЕДОВАНИЯ. № 3 (17) 2014 г.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 15. novembrī.
- ↑ Полярная Почта. Купол Вавилова, гляциологический стационар
- ↑ «ОТКРЫТИЮ АРХИПЕЛАГА СЕВЕРНАЯ ЗЕМЛЯ – 100 ЛЕТ: ИСТОРИЯ И ПЕРСПЕКТИВЫ НАУЧНЫХ РАБОТ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. augustā. Skatīts: 2020. gada 15. novembrī.
- ↑ «Североземельский Гляциологический стационар Купол Вавилова" 1979-1980 годы.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. janvārī. Skatīts: 2020. gada 15. novembrī.
- ↑ В.Н.Голубев. Современные колебания ледникового купола Вавилова на Северной Земле
- ↑ «В.С.Корякин. Что происходит с ледниками Северной Земли?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 15. novembrī.
- ↑ КАРТА РЕЛЬЕФА ЛОЖА ЛЕДНИКОВОГО КУПОЛА ВАВИЛОВА НА СЕВЕРНОЙ ЗЕМЛЕ