Oktobra Revolūcijas sala
| Oktobra Revolūcijas sala | |
|---|---|
| Остров Октябрьской Революции | |
  Oktobra Revolūcijas sala  Oktobra Revolūcijas sala  Oktobra Revolūcijas sala  Oktobra Revolūcijas sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karas jūra |
| Koordinātas | 79°29′N 96°50′E / 79.483°N 96.833°EKoordinātas: 79°29′N 96°50′E / 79.483°N 96.833°E |
| Arhipelāgs | Severnaja Zemļa |
| Platība | 13 708 km² |
| Garums | 170 km |
| Platums | 130 km |
| Augstākais kalns |
Karpinska ledājs 963 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Oktobra Revolūcijas sala Vikikrātuvē | |
Oktobra Revolūcijas sala (krievu: Остров Октябрьской Революции) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala izvietojusies Karas jūras austrumos Severnaja Zemļas arhipelāga vidienē, tā lielākā sala. Šokaļska šaurums dienvidaustrumos to atdala no Boļševikas, Sarkanās Armijas šaurums ziemeļrietumos un ziemeļos — no Komsomoļecas un Pioņeras, bet Austrumu šaurums rietumos — no Sedova arhipelāga. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Krasti galvenokārt lēzeni, izņemot vietas, kur jūrā no ledājiem noplūst ledus. Piekrastē daudz nelielu salu, lielākā no kurām ir Naidjoniša ziemeļaustrumu piekrastē Šokaļska šaurumā. Apmēram 50% salas teritorijas klāj ledāji, lielākie no kuriem ir Karpinska ledājs ar salas augstāko punktu 963 m vjl, Rusanova ledājs, Universitātes ledājs, Vavilova ledājs un Aļbanova ledājs. Reljefu veido platoveidīga kalniene. Daudz upju, kas ziemā izsalst, lielākā no kurām ir arhipelāga garākā upe Ozjornaja (65 km). Vairāki nelieli ezeri, lielākais no kuriem ir Fjordu ezers (57 km²) Karpinska ledāja pakājē.
Sala atrodas arktiskā tuksneša dabas zonā.[1] Augājs nabadzīgs, galvenokārt ķērpji un sūnas. Mīt baltais lācis, ziemeļbriedis, polārlapsa, lemingi, krastos valzirgu kolonijas. Salas ziemeļu un austrumu krastā putnu tirgi — alki, kaijas, sniedzes.
Parīzes Komūnas pussala rietumos un Matuseviča fjorda apkārtne salas ziemeļos ietilpst Severozemeļskija dabas liegumā.[2][3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas austrumu krastu 1913. gada 3. septembrī atklāja Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā.[4] Nākamajā gadā pēc atklāšanas ar 1914. gada 23. janvāra Jūras ministra pavēli salu kopā ar tālāk dienvidos esošo tagadējo Boļševiku nosauca par Nikolaja II Zemi (Земля Императора Николая II).
No 1930. līdz 1933. gadam padomju polārpētnieki Georgija Ušakova un Nikolaja Urvanceva vadībā detāli izpētīja Severnaja Zemļas arhipelāga salas, cita starpā veicot aerofotografēšanu ar dirižabli Graf Zeppelin.[5] Pēc ekspedīcijas rezultātiem galvenajām arhipelāga salām tika piešķirti tagadējie nosaukumi.
Salā dažādos laika posmos darbojušās vairākas polārstacijas — Misolovjannija, Kupolvavilova un Misvatutina.
2006. gadā Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomā apvidus Dome pieņēma lēmumu atgriezt arhipelāgam 1919. gadā nogalinātās Krievijas cara ģimenes vārdus, tajā skaitā Oktobra Revolūcijas salu pārdēvēt par Svētās Aleksandras salu. Pēc Taimiras autonomā apvidus pievienošanas Krasnojarskas novadam 2007. gadā tā vadība šo ierosmi neatbalstīja.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 529. lpp.
- ↑ ЗАКАЗНИК «СЕВЕРОЗЕМЕЛЬСКИЙ». АДМИНИСТРАТИВНОЕ ПОЛОЖЕНИЕ И РЕЖИМ ОХРАНЫ ЗАКАЗНИКА
- ↑ Атлас особо охраняемых природных территорий Сибирского федерального округа
- ↑ Северная Земля. Часть I
- ↑ Северная Земля: 90 лет после открытия
- ↑ Депутаты Законодательного собрания Красноярского края против переименования островов архипелага "Северная Земля" newslab.ru 2007. gada 27 maijā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oktobra Revolūcijas sala.
|