Kvantunas armija
| Kvantunas armija | |
|---|---|
|
japāņu: 関東軍 Kantō-gun | |
 | |
| Darbība | 1919. gada aprīlis – 1945. gada augusts |
| Valstis |
.svg){kind=small} Japānas Impērija |
| Allegiance |
 Japānas imperators |
| Filiāles |
.svg){kind=small} Japānas Impērijas armija |
| Tips | Galvenā armija |
| Lielums |
300 000 (1940) 763 000 (1941) 713 000 (1945) |
| Garisons / galvenā mītne |
Rojuna, Iznomātā Kvantunas teritorija (1906–1932) |
| Nickname(s) | Toku (japāņu: 德兵團 Toku heidan), "tikumīgie" |
Kvantunas armija (japāņu: 関東軍, Kantō-gun) bija viena no Japānas Impērijas armijas galvenajām vienībām 20. gadsimta sākumā un vidū. Tā bija ne tikai militāra, bet arī politiskais spēks, kas bieži vien ietekmēja valdības lēmumus attiecībā uz karadarbību un valsts paplašināšanos.
Tā tika izveidota 1906. gadā, lai aizsargātu Iznomāto Kvantuņas teritoriju un Dienvidmandžūrijas dzelzceļa zonu pēc Krievu—japāņu kara (1904—1905). Tā strauji paplašinājās un kļuva par svarīgu Japānas Impērijas armijas daļu. Armijai bija būtiska loma Japānas Impērijai paplašinoties Āzijā, īpaši Mandžūrijā, kur 1932. gadā tika izveidota satelītvalsts Mandžukuo. Pēc Mandžūrijas okupācijas 1931. gadā Kvantunas armija īstenoja stingru kontroles politiku, kas ietvēra civiliedzīvotāju terorizēšanu, masveida slepkavības, piespiedu pārvietošanu un kultūras asimilāciju. Kvantunas armija bija pazīstama ar nežēlīgām represijām pret ķīniešiem un citiem iedzīvotājiem, kas pretojās okupācijai.
Kvantunas armija kļuva bēdīgi slavena ar savu necilvēcīgo rīcību, tostarp bēdīgi slaveno 731. vienību, kas veica bioloģiskos eksperimentus ar ieslodzītajiem. Vienība tika izveidota, lai izstrādātu un pārbaudītu bioloģiskos ieročus un izpētītu epidēmiju izplatību. Galvenais mērķis bija veicināt Japānas Impērijas kaujasspēju uzlabošanu, izmantojot bioloģiskos ieročus. Pētījumi ietvēra arī eksperimentus ar etniskajām grupām, lai izprastu ģenētisko atšķirību ietekmi uz slimību izplatību.
Otrā pasaules kara beigās Padomju Savienība uzsāka Mandžūrijas operāciju, kurā sakāva Kvantunas armiju un panāca Japānas kapitulācijas (Japānas kapitulācijas akts). Pēc kara armijas virsniekus un 731. vienības dalībniekus tiesāja par kara noziegumiem Tokijas tribunālā.
Komandējošais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kvantunas armija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Komandieri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Vārds | No | Līdz | |
|---|---|---|---|
| 1- | Ģenerālis Tačibana Koičiro | 1919 | 1921. gada 6. janvāris |
| 2 | Ģenerālis Misao Kavai | 1921. gada 6. janvāris | 1922. gada 10. maijs |
| 3 | Ģenerālis Šinobu Ono | 1922. gada 10. maijs | 1923. gada 10. oktobris |
| 4 | Ģenerālis Jošinori Širakava | 1923. gada 10. oktobris | 1926. gada 28. jūlijs |
| 5 | Feldmaršals Barons Nobujoši Muto | 1926. gada 28. jūlijs | 1927. gada 26. augusts |
| 6 | Ģenerālis Čotaro Muraoka | 1927. gada 26. augusts | 1929. gada 1. jūlijs |
| 7 | Ģenerālis Eitaro Hata | 1929. gada 1. jūlijs | 1930. gada 31. maijs |
| 8 | Ģenerālis Takaši Hišikari | 1930. gada 3. jūnijs | 1931. gada 1. augusts |
| 9 | Ģenerālis Šigeru Hondžo | 1931. gada 1. augusts | 1932. gada 8. augusts |
| 10 | Feldmaršals Barons Nobujoši Muto | 1932. gada 8. augusts | 1933. gada 27. jūlijs |
| 11 | Ģenerālis Takaši Hišikari | 1933. gada 29. jūlijs | 1934. gada 10. decembris |
| 12 | Ģenerālis Džiro Minami | 1934. gada 10. decembris | 1936. gada 6. marts |
| 13 | Ģenerālis Kenkiči Ueda | 1936. gada 6. marts | 1939. gada 7. septembris |
| 14 | Ģenerālis Jošidžiro Umezu | 1939. gada 7. septembris | 1944. gada 18. jūlijs |
| 14 | Ģenerālis Otozo Jamada | 1944. gada 18. jūlijs | 1945. gada 11. augusts |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kvantunas armija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|