Lērincs Sabo

Vikipēdijas lapa
Lērincs Sabo
Szabó Lőrinc
Lērincs Sabo
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 31. martā
Valsts karogs: Austroungārija Miškolca, Austroungārija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Miris 1957. gada 3. oktobrī (57 gadi)
Ungārijas Tautas Republika, Budapešta
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, tulkotājs
Valoda ungāru

Lērincs Sabo (ungāru: Szabó Lőrinc, dzimis 1900. gada 31. martā Miškolcā, miris 1957. gada 3. oktobrī Budapeštā) bija ungāru dzejnieks un tulkotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studēja Budapeštā, kur sadraudzējās ar Mihāju Babicu. Sabo nepabeidza studijas. 1921. gadā, neilgi pēc tam, kad apprecējās, sāka strādāt literārajā periodikas izdevumā Az Est. Viņš tur strādāja līdz 1944. gadam. No 1927. līdz 1928. gadam viņš bija periodiskā izdevuma Pandora dibinātājs un redaktors.[1]

Dzeja pirmoreiz publicēta 1922. gadā, žurnālā Nyugat ("Rietumi"). Tajā pašā gada iznāca pirmais dzejoļu krājums Föld, erdő, Isten ("Zeme, mežs, Dievs"). Pavisam kopā publicējis desmit dzejas krājumus. Vairāki viņa dzejoļi tika rakstīti viņa bērniem, savukārt citos dzejoļos viņš atceras pats savu bērnību. Nodarbojās arī ar pasaules klasiskās literatūras tulkošanu ungāriski.

Sabo karoja 2.pasaules karā. 1942. gadā pievienojās Europäische Schriftstellervereinigung (Eiropas Rakstnieku līgai), kuru dibināja Jozefs Gebelss. Sabo kļuva par Eiropas Rakstnieku līgas ungāru sekcijas priekšsēdētāju un publicēja rakstus organizācijas žurnālā Europäische Literatur (Eiropas literatūra). Tas noveda pie tā, ka viņš tika uzskatīts par labējo, un pēc kara tika atstāts ārpus kultūras dzīves, varēja publicēt tikai tulkojumus, nevis savus darbus. Viņa nozīme tika atzīta tikai īsi pirms viņa nāves, kad viņš saņēma Lajoša Košuta balvu (nosauktu par godu Lajošam Košutam. Sabo nomira 1957. gada 3.oktobrī no sirdslēkmes.

Dzejas krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lērinca Sabo memoriālā plāksne Korčulā
  • Föld, erdő, Isten (Zeme, mežs, Dievs, 1922)
  • Kalibán (Kalibans', 1923)
  • Fény, fény, fény (Gaisma, gaisma, gaisma, 1926)
  • A Sátán műremekei (Sātana meistardarbi', 1926)
  • Te meg a világ (Tu un pasaule, 1932)
  • Különbéke (Separātais miers, 1936)
  • Harc az ünnepért (Cīņa par svētkiem, 1938)
  • Régen és most (Tad un tagad, 1943)
  • Tücsökzene (Sienāžu dziesma, 1947)
  • A huszonhatodik év (Divdesmit sestais gads, 1957)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lērinca Sabo vārdā nosauktā literārā balva
  • Ferenca Baumgartena prēmija (1932, 1937, 1943)
  • Atilas Jožefa balva (1954)
  • Lajoša Košuta balva (1957)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Lőrinc SZABÓ (1900 - 1957)». hunlit.hu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. maijā. Skatīts: 2021. gada 2. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]