Līzings

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Termins līzings ir cēlies no angļu vārda lease - noma, iznomāšana. Kā kreditēšanas formu līzingu plašāk sāka lietot sešdesmitajos gados ASV. Līzinga darījuma objekti praktiski ir jebkuri ražojumi, kuri izmantojami tālāk ražošanas nodrošināšanai un attīstīšanai.

Ražotājiem līzings noder kā viens no produkcijas realizācijas veidiem. Noslēdzot līzinga līgumu, ir iespējas palielināt preču realizācijas apjomu. Patērētājam tiek dotas iespējas preci iegādāties lietošanā, bet samaksāt pakāpeniski.[1]

Līzinga darījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līzinga darījumos parasti ir iesaistīti trīs dalībnieki:

  • ražotājs - realizētājs;
  • līzinga devējs;
  • līzinga ņēmējs.

Pēc vienošanās līguma līzinga devējs par noteiktu maksu nodod savu īpašumu izpirkšanai līzinga ņēmējam. Līzinga devējs var būt vai nu pats preces ražotājs, vai arī finanšu darījumu uzņēmums. Līzinga ņēmējs var būt fiziska vai juridiska persona.

Līzinga darījumam ir kreditēšanas raksturs. No aizdevuma līzinga darījuma attiecības atšķiras ar to, ka, iegādājoties mantu par aizdevumā iegūtiem līdzekļiem, tā uzreiz pāriet pircēja īpašumā, turpretī stājoties līzingattiecībās, objekta īpašnieks visu tā darbības laiku ir līzinga devējs.[1]

Tiešais finanšu līzings[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas paredz nomniekam izmaksāt visas nomas darbības laikā maksu, kas sedz visu objekta amortizāciju un arī attiecīgo peļņas daļu. Tas ir ilgtermiņa neatsaucams darījums, un līzinga objekts ir nodots lietošanā uz noteiktu laiku. Šim līzinga veidam ir vairākas īpatnības:

  • to nevar pārtraukt pirms noteikta laika;
  • līzinga ņēmējs atbild par līzinga objekta apkalpošanu, uzturēšanu kārtībā un apdrošināšanu;
  • līzinga objekts līguma darbības laikā tiek pilnīgi amortizēts;
  • izbeidzoties līgumattiecībām, var:
    • līzinga objektu atdot iznomātājam;
    • noslēgt jaunu nomas līgumu;
    • izpirkt līzinga objektu pēc atlikušās vērtības.[1]

Operatīvo finanšu līzings[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

To slēdz uz laiku, kas mazāks par iznomātā objekta amortizācijas periodu. Tas ir īstermiņa atsaucams darījums. Līzinga ņēmējs izmanto attiecīgo aktīvu noteiktu laika periodu, piemēram, nomā to vienu gadu. Pēc gada līzinga ņēmējs šo aktīvu atdod atpakaļ līzinga devējam, kas savukārt to var nodot lietošanai nākamajam klientam. Šī līzinga veida īpatnības ir šādas:

  • līzinga ņēmējs var pārtraukt līzinga darījuma saistības pirms termiņa;
  • apdrošināšanu par līzinga objektu kārto līzinga devējs, tā ziņā ir arī objekta tehniskā apkalpošana un uzturēšana;
  • līzinga devējam visas ar objektu saistītās izmaksas netiek kompensētas no līzinga ņēmēja;
  • līzinga devējs, iegādājoties līzinga objektus, var arī nezināt līzinga ņēmēju;
  • iznomātā objekta līguma periods ir mazāks par tā pilnas amortizācijas periodu.[1]

Atmaksājamā aizdevuma līzings[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas īstenojas tādējādi, ka izmantotā objekta restaurēšanai papildus tiek ieguldīti finanšu resursi, kuriem par ķīlu noder paša pasūtītāja pamatlīdzekļi. šāda veida līzingu var uzskatīt par alternatīvu kredīta operācijām. Atmaksājamā aizdevuma līzinga būtība ir tā, ka līzinga ņēmējs iegādājas objektu un tūlīt ņem to nomā. Šāda darījuma līzinga līgumu slēdz uz visu iekārtas darbošanās laiku, vienlaikus paredzot, ka tiesības uz mantu no jauna atgriežas pie līzinga ņēmēja.[1]

Sēlengs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir viena no līzinga formām, kuras darbošanās funkcijas reglamentē Eiropas līzinga sabiedrību apvienība ar centru Briselē. Sēlengs ir divpusējs process, kas pārstāv specifisku finanšu operāciju formu, kuras darbošanos nostiprina ar mantisku līgumu. Ar šo līgumu sēlenga partnerim tiek nodotas tiesības sadalīt un lietot cita īpašumu par noteiktu samaksu. Vienlaikus lietošanā nodotā manta pieder tās īpašniekam, un pēc pirmā pieprasījuma tā jāatdod atpakaļ.

Sēlenga īpašums var būt:

Terminu skaidrojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inženierija — inženierkonsultatīvie pakalpojumi par uzņēmumu un objektu veidošanu.

Transtings — viena no efektīvām kapitāla uzkrāšanas formām. Transtings balstās uz finansiālas darbības operācijām. Darbošanās procesā ietilpst:

  • pilsoņu naudas savākšana;
  • ražošanas vai tirdzniecības uzņēmuma izveidošana par savākto naudu;
  • vērtspapīru, akciju u.tml. pirkšana par naudu, kas saņemta no uzņēmējdarbības.

Frengaizings — licenču pārdošana vai nodošana lietošana uz tehnoloģiju vai tirdzniecības zīmēm.

Enkautings — uzņēmējdarbības sfēra, kas nodarbojas ar dažāda veida finanšu informāciju. Darbošanās procesā dažāda veida finanšu informāciju:

  • savāc;
  • apstrādā;
  • klasificē;
  • analizē;
  • noformē.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Ilmārs Kālis. Finanšu vadība. Rīga : SIA "Tipogrāfija Ogrē", 2002. 153 – 157. lpp.