Latvijas Universitātes Astronomijas institūts
| Valsts |
 Latvija |
|---|---|
| Dibināts | 1922 (1946) |
| Atrašanās vieta | Jelgavas iela 3, Rīga |
| Tips | Latvijas Universitātes struktūrvienība |
| Direktors | Kalvis Salmiņš |
| Mājaslapa | lu.lv |
Latvijas Universitātes Astronomijas institūts (LU AI) ir Latvijas Universitātes akadēmiskā pamatstruktūrvienība, kurā veic zinātniskus pētījumus astronomijas, astrofizikas un ģeodinamikas jomās.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1922. gadā izveidoja Latvijas Universitātes Astronomisko observatoriju, kurā darbojās arī laika dienests, kas ziņoja pareizo laiku pastam un telegrāfam. 1933. gadā astronoma Kārļa Šteina izpētītajai mazajai planētai tika piešķirts nosaukums Latvija. 1946. gadā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikas un matemātikas institūtā izveidoja Astronomijas sekciju, ko vadīja Fricis Blumbahs, no 1948. gada Jānis Ikaunieks. 1957. gadā sākās Baldones observatorijas būve Riekstukalnā pie Baldones, 1958. gadā izveidoja patstāvīgu LZA Astrofizikas laboratoriju. 1965. gadā to pārveidoja par LZA Radioastrofizikas observatoriju. 1969. gadā par tās direktoru kļuva Arturs Balklavs.
1997. gadā LZA Radioastrofizikas observatoriju iekļāva Latvijas Universitātē un apvienoja ar LU Astronomisko observatoriju, izveidojot LU Astronomijas institūtu. 2005. gadā Baldones observatoriju plānoja privatizēt, lai šai teritorijā izveidotu tūrisma, sporta un atpūtas kompleksu. 2010. gadā nodibināja Latvijas Universitātes Astronomijas, Atomfizikas un Spektroskopijas un Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūtu asociāciju “FOTONIKA-LV”.[1] 2019. gada janvārī institūts pārcēlās uz Latvijas Universitātes Zinātņu māju Jelgavas ielā 3 Torņakalna apkaimē.
Galvenie pētījumu virzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zvaigžņu vēlo evolūcijas stadiju spektrālie un fotometriskie pētījumi izdalītos debess apgabalos
- Starpzvaigžņu vides pētījumi
- Saules sistēmas mazo objektu pētījumi
- Augstas precizitātes satelītu lāzermērījumi starptautisko ģeodinamikas programmu ietvaros, mērīšanas tehnikas un metožu izstrāde un pilnveidošana
- Datu bāzes izveide no Šmita teleskopa astroplašu digitalizācijas rezultātiem un iegūto datu analīze
- Oglekļa zvaigžņu kataloga datu precizēšana un papildināšana
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Observatorijas veidošanās īsa hronoloģija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 24. augustā.